ĒKAS BŪVNIECĪBAS VĒSTURE
1895. gada
28. jūnijā namīpašniece Fanija Veidnere iesniedz Rīgas Celtniecības
Komisijas Pirmajā nodaļā projektu par 2 stāvu koka dzīvojamās ēkas
ar akmens kāpnēm celtniecību Pēterburgas
šosejā Nr.3 krustojumā ar Dārza ielu. Atļauja celtniecībai tiek
saņemta 1895. gada 4. jūlijā
(protokola Nr.551).Īpašuma grupa 70 Nr.4.
Celtniecības darbu vadītājs – civilinženieris
Florians fon Viganovskis.
Galdniecības darbu veicējs – galdniekmeistars J. Virsis.
1895. gada 22. septembrī
Rīgas celtniecības revizors savā ziņojumā Nr.1951 Rīgas Celtniecības
Komisijas Pirmajai nodaļai apstiprina dzīvojamās ēkas celtniecības
pabeigšanu Pēterburgas šosejā Nr.3 pilsētas Maskavas daļas 3. Iecirknī.
1895. gada 22. septembrī
Rīgas Maskavas iecirkņa pristavam nosūtīts paziņojums par to, ka
Celtniecības komisija atļāvusi veikt piebūves celtniecību ēkas vienstāva
daļai.
1896. gada 26. aprīlī tiek saņemta atļauja Nr.409, ko apstiprinājusi
Rīgas celtniecības komisija, ēkas verandas izbūvei nama pagalma
pusē (grupa 70, grunts Nr.4).Atļauta arī sētas un vārtu izbūve.
Akmens un galdniecības darbu veicējs – galdniekmeistars J. Virsis.
1906. gada 23. janvārī nodeg daļa no nama ("Ausekļa" teātra telpas").
1906. gada 6. jūnijā
Rīgas pilsētas Celtniecības Uzraudzības Komisija izskata īpašnieces
Fanijas Veidneres iesniegto ēkas pārbūves
projektu, ko nepieciešams veikt sakarā ar ēkas daļēju nodegšanu.
Pārbūve tiek atļauta - par to liecina protokols Nr.249.
Atbildību par celtniecības darbiem uzņemas – arhitekts R. Dombergs.
1927. gada 22. jūlijā
Rīgas Pilsētas būvvalde apstiprina Rīgas Pilsētas 9. bibliotēkas
kanalizācijas projektu.
Atbildību par būvprojekta sastādīšanu uzņemas – pilsētas arhitekts
J. Gailis.
1927. gada 1. oktobrī Rīgas 9. brīvbibliotēkas - lasītavas pārzinis Jūlijs Krūmiņš paziņo Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļai, ka bibliotēkas telpu remonts tiks pabeigts 1927. gada oktobra beigās.
1932.gada 26. jūlijā Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas pārzinis J. Krūmiņš griežas Rīgas
Pilsētas Valdes Jaunatnes un Kultūras nodaļā ar lūgumu pārveidot
1931. gada vasarā izstrādāto ēkas piebūves
projektu. Bibliotēkas pārziņa J. Krūmiņa priekšlikumi tiek pārsūtīti
Būvju nodaļai.
Galvenie priekšlikumi –
- nepieciešama telpa darba istabai,
- jāizbūvē jauns bibliotēkas pārziņa dzīvoklis, jo iepriekšējais
nepieciešams bērnu bibliotēkas paplašināšanai,
- jāpagarina piebūve, paredzot augstu griestu izbūvi un praktisku
logu plānojumu,
- jāizveido plašas arkas ērtai satiksmei starp veco un jauno grāmatu
krātuvēm.
1932. gada 10. oktobrī
Rīgas pilsētas būvju nodaļa apstiprina divu stāvu mūra ēkas piebūves
būvprojektu Vidzemes šosejā Nr.5 (12. policijas iecirknis),
norādot kā gruntsgabala īpašnieku Rīgas pilsētu. Atļauju šim projektam
lūdz Rīgas pilsētas valdes loceklis, Jaunatnes un kultūras nodaļas
vadītājs J. Aberbergs. Būvdarbu iesākšana pieteikta būvinspektoram
1932. gada 18. oktobrī.
Par būvprojekta sastādīšanu atbild – pilsētas arhitekts J. Pengarts.
Atbildību par mūrnieka un namdara darbiem uzņemas - V. Āboliņš.
Būvprojekts līdz 1932. gada beigām tiek pilnībā realizēts.
1934. gada augustā komisija, kuras sastāvā ir Rīgas pilsētas arhitekts J. Rengarts, Izglītības nodaļas saimniecības pārzinis A. Indriksons, kā arī bibliotēkas pārzinis J. Krūmiņš u.c. pilsētas vadības pārstāvji, pārbauda piebūves kvalitāti garantijas laika beigās un konstatē ēkas bezdefektu stāvokli.
2002. – 2003. gadā tiek sagatavots ēkas
rekonstrukcijas projekts. Projekta autori – „Arhitekta L. Šmita
darbnīca”.
2003. gada 24. aprīlī RCB filiālbibliotēkas „Vidzeme” telpās notika
ēkas Brīvības gatvē 206 rekonstrukcijas projekta prezentācija, piedaloties
projekta izstrādātājiem - „Arhitekta L. Šmita darbnīcai”.
|