ĒKAS BŪVNIECĪBAS VĒSTURE

1895. gada 28. jūnijā namīpašniece Fanija Veidnere iesniedz Rīgas Celtniecības Komisijas Pirmajā nodaļā projektu par 2 stāvu koka dzīvojamās ēkas ar akmens kāpnēm celtniecību Pēterburgas šosejā Nr.3 krustojumā ar Dārza ielu. Atļauja celtniecībai tiek saņemta 1895. gada 4. jūlijā (protokola Nr.551).Īpašuma grupa 70 Nr.4.

Celtniecības darbu vadītājs – civilinženieris Florians fon Viganovskis.
Galdniecības darbu veicējs – galdniekmeistars J. Virsis.
1895. gada 22. septembrī Rīgas celtniecības revizors savā ziņojumā Nr.1951 Rīgas Celtniecības Komisijas Pirmajai nodaļai apstiprina dzīvojamās ēkas celtniecības pabeigšanu Pēterburgas šosejā Nr.3 pilsētas Maskavas daļas 3. Iecirknī.
1895. gada 22. septembrī Rīgas Maskavas iecirkņa pristavam nosūtīts paziņojums par to, ka Celtniecības komisija atļāvusi veikt piebūves celtniecību ēkas vienstāva daļai.
1896. gada 26. aprīlī tiek saņemta atļauja Nr.409, ko apstiprinājusi Rīgas celtniecības komisija, ēkas verandas izbūvei nama pagalma pusē (grupa 70, grunts Nr.4).Atļauta arī sētas un vārtu izbūve.
Akmens un galdniecības darbu veicējs – galdniekmeistars J. Virsis.

1906. gada 23. janvārī nodeg daļa no nama ("Ausekļa" teātra telpas").

1906. gada 6. jūnijā Rīgas pilsētas Celtniecības Uzraudzības Komisija izskata īpašnieces Fanijas Veidneres iesniegto ēkas pārbūves projektu, ko nepieciešams veikt sakarā ar ēkas daļēju nodegšanu. Pārbūve tiek atļauta - par to liecina protokols Nr.249.
Atbildību par celtniecības darbiem uzņemas – arhitekts R. Dombergs.

1927. gada 22. jūlijā Rīgas Pilsētas būvvalde apstiprina Rīgas Pilsētas 9. bibliotēkas kanalizācijas projektu.
Atbildību par būvprojekta sastādīšanu uzņemas – pilsētas arhitekts J. Gailis.

1927. gada 1. oktobrī Rīgas 9. brīvbibliotēkas - lasītavas pārzinis Jūlijs Krūmiņš paziņo Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļai, ka bibliotēkas telpu remonts tiks pabeigts 1927. gada oktobra beigās.

1932.gada 26. jūlijā Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas pārzinis J. Krūmiņš griežas Rīgas Pilsētas Valdes Jaunatnes un Kultūras nodaļā ar lūgumu pārveidot 1931. gada vasarā izstrādāto ēkas piebūves projektu. Bibliotēkas pārziņa J. Krūmiņa priekšlikumi tiek pārsūtīti Būvju nodaļai.

Galvenie priekšlikumi –
• nepieciešama telpa darba istabai,
• jāizbūvē jauns bibliotēkas pārziņa dzīvoklis, jo iepriekšējais nepieciešams bērnu bibliotēkas paplašināšanai,
• jāpagarina piebūve, paredzot augstu griestu izbūvi un praktisku logu plānojumu,
• jāizveido plašas arkas ērtai satiksmei starp veco un jauno grāmatu krātuvēm.

1932. gada 10. oktobrī Rīgas pilsētas būvju nodaļa apstiprina divu stāvu mūra ēkas piebūves būvprojektu Vidzemes šosejā Nr.5 (12. policijas iecirknis), norādot kā gruntsgabala īpašnieku Rīgas pilsētu. Atļauju šim projektam lūdz Rīgas pilsētas valdes loceklis, Jaunatnes un kultūras nodaļas vadītājs J. Aberbergs. Būvdarbu iesākšana pieteikta būvinspektoram 1932. gada 18. oktobrī.
Par būvprojekta sastādīšanu atbild – pilsētas arhitekts J. Pengarts.
Atbildību par mūrnieka un namdara darbiem uzņemas - V. Āboliņš.
Būvprojekts līdz 1932. gada beigām tiek pilnībā realizēts.

1934. gada augustā komisija, kuras sastāvā ir Rīgas pilsētas arhitekts J. Rengarts, Izglītības nodaļas saimniecības pārzinis A. Indriksons, kā arī bibliotēkas pārzinis J. Krūmiņš u.c. pilsētas vadības pārstāvji, pārbauda piebūves kvalitāti garantijas laika beigās un konstatē ēkas bezdefektu stāvokli.

2002. – 2003. gadā tiek sagatavots ēkas rekonstrukcijas projekts. Projekta autori – „Arhitekta L. Šmita darbnīca”.

2003. gada 24. aprīlī RCB filiālbibliotēkas „Vidzeme” telpās notika ēkas Brīvības gatvē 206 rekonstrukcijas projekta prezentācija, piedaloties projekta izstrādātājiem - „Arhitekta L. Šmita darbnīcai”.