ĪPAŠUMI (ZEME, ĒKAS). TO VĒSTURE

1873. gada 1. Aprīlī valsts padomnieks Otomārs Aleksandrs fon Gekens, kam pieder zemes īpašums Pēterburgas šosejas malā, pārdod zemi par 900 rbļ. strādniekam Pēterim Kalniņam , par ko viņš maksā pilsētai 1, 33 rbļ. lielu nodokli.

1877. gada 24. novembrī Rīgas pilsētas bāreņu tiesa atzīst Jūliju Krūmiņu par mirušā Pētera Kalniņa īpašuma mantinieci.

1895. gada 10.maijā škipers Kārlis Veidners (Weidner) lūdz atzīt viņa sievas Fanijas Škipus tiesības uz nekustamo īpašumu, kas nopirkts no Jūlijas Kalniņas par 2532,60 rbļ.

1895. gada 4.jūlijā namīpašniece Fanija Veidnere Rīgas Celtniecības Komisijas Pirmajā nodaļā saņem atļauju 2 stāvu koka dzīvojamās ēkas (īres nama) ar akmens kāpnēm celtniecībai Pēterburgas šosejā Nr.3 krustojumā ar Dārza ielu.

Ēkas arhitekts jeb autors ir civilinženieris Florians fon Viganovskis, kas savu projektu realizē arī kā celtniecības darbu vadītājs, uzbūvējot elektrisma stila koka celtni.

1895. gada 22. septembrī Rīgas celtniecības revizors savā ziņojumā Nr.1951 Rīgas Celtniecības Komisijas Pirmajai nodaļāi apstiprina dzīvojamās ēkas, kuras adrese ir Pēterburgas šoseja Nr.3., celtniecības pabeigšanu pilsētas Maskavas daļas 3 iecirknī, grupa 70 Nr.4.
jpg.11

1895. gada 19. Oktobrī Fanija Veidnere (dzim. Škipus) īpašumu ieķīlā Rīgas Hipotēku biedrībā par 6000 rbļ.

1896. gada 26. Aprīlī, saņemot apstiprinātu Rīgas celtniecības komisijas projektu sētas, vārtu un verandas izbūvei dārzā, tiek norādīta iespējamā jaunā adrese – Pēterburgas Šoseja Nr.5. Notikusi īpašuma adreses maiņa, kas saistīta ar apbūvi blakus esošajos īpašumos.

Pēc vīra nāves Fanija Veidnere precas ar Nikolaju Mihelsonu, bet 1922. Gada 10. Maijā mirst. Īpašuma tiesības pāriet viņas atraitnim Nikolajam Mihelsonam un viņu nepilngadīgai meitai Felicitai Jūlijai Renātei Mihelsonei. Īpašums tiek novērtēts 35.000 Latvijas rbļ. apmēram.

1901. gada 23. Septembrī Rīgas Latviešu Atturības Biedrība “Auseklis” savai desmit gadu pastāvēšanai par piemiņu atver Rīgā pirmo Tautas namu, kas atrodas Pēterburgas šosejā Nr.5 – Veidnera namā.
Tautas nama vajadzībām tika noīrēts ēkas apakšstāvs, kas sastāvēja no sekojošām telpām: plašas zāles, koridora, ķēķa ar pieliekamā telpām un astoņām istabām – ēdamistaba, smēķējamā istaba, dāmu istaba, bibliotēkas istaba, garderobes istaba un divas istabas ekonoma dzīvoklim.

1906. gada 23. Janvārī tiek nodedzinātas “Ausekļa” Tautas nama telpas, kas aizņēma galvenokārt ēkas vienstāva piebūves daļu.

1906. gada 6. jūnijā Rīgas pilsētas Celtniecības Uzraudzības Komisija izskata īpašnieces Fanijas Veidneres iesniegto ēkas pārbūves projektu, ko nepieciešams veikt sakarā ar ēkas daļēju nodegšanu. Pārbūve tiek arī realizēta.

1924. gadā Rīgas Pilsētas Valdes Būvju nodaļa saņem lūgumu no Jāņa Trinkunas, kas vēlas saņemt atļauju malkas un būvkoku tirgotavas atvēršanai kopā ar elektromotora uzstādīšanu Vidzemes šosejā 5 ar ieeju no Turaidas ielas. Atļauja tiek saņemta.

1926. gada 15. jūlijā Rīgas pilsētas domes kārtējā sēdē, ko apliecina protokols No. 8, piekrītot pilsētas valdes 1926. gada 13. jūlija priekšlikumam, atklāti nobalsojot, domnieki vienbalsīgi nolemj pilnvarot pilsētas valdi nopirkt nekustamu īpašumu Vidzemes šosejā Nr.5 (gr.70 Nr.4) par Ls 24.000(divdesmit četri tūkstoši lati), pie kam puse no šīs summas bija jāsamaksā jau 1926. gadā pie līguma noslēgšanas no izglītības nodaļas tekošā gada budžeta līdzekļiem, bet otra puse jāuzņem 1927. gada budžetā un jāsamaksā pēc nākošā gada budžeta spēkā stāšanās.

1926. gada 1. novembrī notiek nekustamā īpašuma nodošana no bijušā īpašnieka Mihelsona puses un pieņemšana no Rīgas pilsētas pārstāvju puses, par ko tiek sastādīts attiecīgs Nodošanas – pieņemšanas akts, kurā tiek norādīts, ka īpašumā ir 7 dzīvokļi, no kuriem seši atrodas ielas mājā, bet viens vienstāva pagalma ēkā kopā ar stalli. Ēkā viena dzīvokļa telpas īrē Intendanturas Galvenās Pārtikas un Elpes noliktava savām vajadzībām.

Vēl pieņemšanas aktā tiek uzrādīts, ka:

1927. gada 7. jūlijā tiek sastādīts akts Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas uzdevumā, kurā Rīgas pilsētas valdes nekustamu īpašumu nodaļas māju pārzinis E. Libberts nodod un Rīgas pilsētas valdes Izglītības nodaļas 9. bibliotēkas pārzinis J. Krūmiņš pārņem ēku Vidzemes šosejā 5 (Brīvības gatvē 206). Īpašuma sastāvā:

1927. gada 1. oktobrī Rīgas 9. brīvbibliotēkas - lasītavas pārzinis Jūlijs Krūmiņš paziņo Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļai, ka bibliotēkas telpu remonts tiks pabeigts 1927. gada oktobra beigās.

1928.gada 11. februārī ēkas telpās lasītājiem tiek atvērta Rīgas pilsētas 9. brīvbibliotēka – lasītava.

1930. gada 2. decembrī Rīgas pilsētas būvvalde apstiprina koka žoga celšanu betona stabos gar Vidzemes šoseju 5 un Turaidas ielu, arī šeit norādot kā gruntsgabala īpašnieku Rīgas pilsētu. Atļauju šim projektam lūdz Rīgas pilsētas valdes Izglītības nodaļas darbinieks J. Aberbergs.

1932. gada 10. oktobrī Rīgas pilsētas būvju nodaļa apstiprina divu stāvu mūra ēkas piebūves projektu Vidzemes šosejā Nr.5 (12. policijas iecirknis), norādot kā gruntsgabala īpašnieku Rīgas pilsētu. Atļauju šim projektam lūdz Rīgas pilsētas valdes loceklis, Jaunatnes un kultūras nodaļas vadītājs J. Aberbergs, kā arhitektam piedaloties J. Rengarta kungam. Projekts tiek realizēts 1932. gada ceturtajā ceturksnī.

1934. gada 24. maijā bibliotēkā tiek atklāts Rakstnieku literārais muzejs.

1936. gada 15. decembrī Rīgas 9. bibliotēka nodod Būvju valdes kanalizācijas nodaļai 1400m 2 lielu platību, kas atrodas aiz bibliotēkas malkas šķūņa uz Turaidas ielas un iepriekš izmantota kā bibliotēkas dārzs, Būvju valdei pārņemot 47 augošos lapu kokus, 4 skuju kokus, 15 ceriņu krūmus un 200 avenāju stādus.

1940. gadā ēkā turpina darbību Rīgas pilsētas 9. bibliotēka.