PASTĀVĪGIE ĪRNIEKI (APAKŠĪRNIEKI) ĒKĀ
Veidneru īpašumā, ēkās Brīvības gatvē 206 pastāvīgi mitinājušies arī īrnieki. Iepazīstoties ar ēkas mājasgrāmatas ierakstiem, jāsecina, ka to sastāvs nemitīgi mainījies. Taču bijuši arī īrnieki, kas šīs īrētās telpas par labām atzinuši ilgāku laiku. Dažus no tiem minēsim atsevišķi:
| 1901. gada 24. septembris – 1905. gada10. februāris |
| |
– Kārkliņš Ernests (Zeltmatis) – režisors un aktieris, atturības biedrības „Auseklis” Tautas nama pārvaldnieks, „Ausekļa” teātra aktieris un režisors |
| |
|
| 1903. gada 16. septembris – 1906. gada 1. marts |
| |
- Gruzna Pāvils (ar ģimeni) – rakstnieks, atturības biedrības „Auseklis” biedrs, „Ausekļa” teātra dalībnieks |
| |
|
| 1903. gada 16. septembris – 1906. gada 1. marts |
| |
Bērziņš Roberts – aktieris un režisors, „Ausekļa” teātra režisors un aktieris |
Laikā, kad ēkā darbojās atturības biedrības „Auseklis” Tautas nams, vairāki no īrniekiem bija cieši saistīti ar Tautas nama darbību. Te dzīvoja gan Tautas nama pārvaldnieks Ernests Kārkliņš (Zeltmatis), gan vēlākais rakstnieks Pāvils Gruzna, gan daži aktieri no „Ausekļa” teātra. No 1906. gada, kad teātra telpas ēkā izdega ugunsgrēkā, un biedrības teātris beidza pastāvēt, arī īrnieku sastāvs un skaits mainījās.
| 1926. gadā līdz bibliotēkas atvēršanai ēkā pierakstīti īrnieki (arī ar ģimenēm): |
| |
dzīvokļos Nr.1 un 2 - Gabliks Jānis – kara ierēdnis
(kopā pa abiem dzīvokļiem 6 istabas un 2 virtuves) |
| |
|
| |
- dzīvoklī Nr.4 - Ābelīte Alvīne – sētniece
(divu istabu dzīvoklis ar virtuvi, kas nodots bezmaksas lietošanā par sētnieces pienākumu pildīšanu) |
| |
|
| |
- dzīvoklī Nr.3 - Rolle Peters
(divu istabu dzīvoklis ar virtuvi ar īres maksu Ls 20,- mēnesī) |
| |
|
| |
- dzīvoklī Nr.5 - Gutmans Fridrihs
(divu istabu dzīvoklis ar virtuvi ar īres maksu Ls 16,- mēnesī) |
| |
|
| |
- dzīvoklī Nr.6 - Lārsens Vilhelms
(četru istabu dzīvoklis ar virtuvi ar īres maksu Ls 40,- mēnesī) |
| |
|
| |
- dzīvoklī Nr.7 un staļļa īre Birjāns Roberts (ar ģimeni) – smagais ormanis
(divu istabu dzīvoklis ar virtuvi ar īres maksu par dzīvokli un stalli Ls 28,- mēnesī) |
| |
|
| 1929. gada 10. augusts – īres līgums par dzīvokļa Nr.1 īrēšanu līdz 1939. gada 10. decembrim, kad šo dzīvokli izīrē citiem īrniekiem |
| |
- Krūmiņš Jūlijs – Rīgas 9. bibliotēkas pārzinis, literāts |
| |
|
| 1933. gada 1. marts – 1940. gada 18. septembris – dzīvoklis Nr.2 |
| |
- Jēkabsons (Avots) Jūlijs (ar ģimeni) – Rīgas 9. bibliotēkas apkalpotājs |
| |
|
| 1934.gada 2. februāris – īres līgums arī pēc 1940. gada – dzīvoklis Nr.3 |
| |
- Ilziņš (Jagds) Elza (ar ģimeni) – Rīgas 9. bibliotēkas apkalpotāja |
| |
|
| 1936. gada 1. aprīlis – īres līgums arī pēc 1940. gada – dzīvoklis Nr.1 |
| |
- Krūmiņš Paulīne dzim. Gabris
ar bērniem: Krūmiņš Jūlijs-Ojārs dz. 1936.g. 5. dec.
Krūmiņš Māris dz. 1939.g. 28. martā |
Izīrējamo dzīvokļu daudzums parasti svārstījies no viena līdz sešiem dzīvokļiem. Ēkā Brīvības gatvē 206 atveroties bibliotēkai, dzīvokļu skaits namā svārstījies no viena 1929. gadā līdz 3 dzīvokļiem 1940. gadā.
1928. gada februārī ēkā Brīvības gatvē 206 tika atvērta Rīgas 9. brīvbibliotēka, bet no 1929. gada augusta šī nama dzīvokli Nr.1 īrēja 9. bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš, kas nodzīvoja bibliotēkas ēkā līdz 1939. gada beigām, t.i. desmit gadus.
Tāpat vairāki citi bibliotēkas darbinieki, laikā kad strādājuši bibliotēkā, arī īrējuši dzīvokļus ēkā Brīvības gatvē 206. Pārsvarā tie bijuši bibliotēkas tehniski darbinieki – apkalpotāji (garderobisti, apkopēji, kurinātāji).
|
