RĪGAS 9. BIBLIOTĒKA NO 1931. GADA LĪDZ 1940. GADAM1931. gads. Bibliotēkas darbinieki: bibliotēkas pārzinis, 4 bibliotekāri, kurinātājs, garderobists. 1931. gada februārī tiek uzskaitīti apkalpotāja darba pienākumi: jākurina 12 krāsnis, jāsaskalda malka, jāmazgā grīda, jāslauka putekļi, no 14 līdz 20 jākārto plauktos lasītāju atnestās grāmatas. 1931. gada 10. janvārī pl.12 tiek atvērta bibliotēkas bērnu un jaunatnes nodaļa, par ko liecina ziņojums Rīgas Valdes Izglītības nodaļai. 1931. gada 7. decembrī bibliotēka nopērk sienas pulksteni, kas bibliotēkā laiku skaita arī vēl 2004. gadā.
Bibliotēkas darbinieku sastāvs 1932. gada aprīlī: bibliotēkas pārzinis, 4 bibliotekāri, garderobists. No 1932. gada oktobra līdz novembra beigām bibliotēka daļēji slēgta piebūves celtniecības dēļ.
1934. gada 24. maijā pl.11 tiek atklāts rakstnieku Literārais muzejs (Rakstnieku stūrītis). 1934. gada 5. septembrī slēdz lasīšanas punktu Akas ielā 10. 1934. gada oktobrī bibliotēkā strādā: bibliotēkas pārzinis, 4 bibliotekāri, 1 apkalpotājs (tehniskais darbinieks). 1934. gada 3. martā bibliotēkas pārzinis informē Rīgas pilsētas Valdes Jaunatnes un Kultūras nodaļu, ka tēlnieks Burkards Dzenis dāvina bibliotēkai Annas Brigaderes bisti. 1934. gada jūlijā tiek uzskaitīti bibliotēkas tā brīža parādnieki, kam izsūtītas atgādinājuma vēstules, kuras būs jāapmaksā pašiem „aizmāršām”. Kopumā tiek uzskaitītas 18 vēstules un 6 personīgi parakstītas anketas par apņemšanos pildīt bibliotēkas noteikumus.
Bibliotēkā strādā: bibliotēkas pārzinis, pārziņa palīgs, 4 bibliotekāri, 3 apkalpotāji (apkopējs – kurinātājs un 2 garderobistes). 1936. gadā iedalīti līdzekļi: grāmatu un žurnālu iegādei Ls 1307,-, grāmatu iesiešanai Ls 1047,- un laikrakstu pasūtīšanai Ls 152,-. Lielais līdzekļu ieguldījums grāmatu iesiešanā atmaksājas, jo arī pēc 60 gadiem vecāko grāmatu fiziskais stāvoklis ir visai labs, ko brīžiem nevar teikt par daudz jaunākiem izdevumiem.
Bibliotēka lasītājiem bijusi atvērta 264 dienas (pamatbibliotēka un lasītava) vai 247 dienas (bērnu nodaļa), jūlija mēnesī, darbinieku atvaļinājumu laikā, bibliotēka tikusi slēgta. 1937. gadā bibliotēkai noteikts darba laiks darbiniekiem no 13.30 līdz 20.30, bet bērnu nodaļā no 11 līdz 18 (vienam no darbiniekiem pamatbibliotēkā darbā ikdienu jāierodas pl.12.00), lasītājiem bibliotēka atvērta no pl.14 līdz 20. 1937. gadā bibliotekāriem darbā palīdz grāmatu piedzinējs, kas apmeklē lasītājus mājās. Grāmatu piedzinēja pakalpojumus apmaksā lasītāji.
Grāmatu un žurnālu iepirkšanai piešķirti Ls 1665,-, izdevumu iesiešanai Ls 1210,- un periodisko izdevumu pasūtīšanai vai iepirkšanai - Ls 220,-. 1938. gada 9. jūnijā pa ceļam uz 3. Baltijas bibliotekāru kongresu Rīgā viesojas igauņu kolēģi, kurus uzņem Latvijas bibliotekāru biedrība. Bibliotekāri apmeklē arī 9. bibliotēku, kur apskata rakstnieku Literāro muzeju (Rakstnieku stūrīti).
Bibliotēkas lasītāju skaits turpina palielināties. Lasītāji tiek apkalpoti pamatbibliotēkā (abonements un lasītava) un bērnu un jaunatnes nodaļā. Interesentiem tiek piedāvāts apmeklēt bibliotēkas rakstnieku Literāro muzeju, kura eksponātu skaits vismaz divkāršojies. Šajā gadā bibliotēkas fonds palielinās par 1375 vienībām. Latvijas Rakstu un mākslas kamera lūdz 9. bibliotēkas pārzini uzņemt 1939. gada 26. un 27. novembrī bibliotēkā Latvijas bibliotekāru un arhivāru semināra dalībniekus, lai iepazīstinātu ar bibliotēkas darbu.
1940. gadā bibliotēka turpina attīstīties. Bibliotēkas lasītāju skaits ir ap 5000, fonda papildināšanai 1940. gadā iepirktas 1675 grāmatas. Bibliotēkā notiek dažādi pasākumi un tikšanās, kas paredzēti gan bērniem, gan pieaugušiem. |