RĪGAS 9. BIBLIOTĒKAS KOLEKTĪVS

Rīgas 9. bibliotēkas kolektīvā, laikā līdz 1940. gadam, strādājuši dažādu vecumu, dažādas profesionālās izglītības un ārpusdarba interešu cilvēki.

Bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš – žurnālists, literāts un muzeju darba entuziasts, bibliotēkā nostrādā no 1926. gada līdz 1941. gadam.

Par bibliotekāra pienākumu veicēju 9. bibliotēkā no 1933. gada novembra līdz 1935. gada augustam strādā rakstnieks Vilis Lācis, kas šajā laika periodā jau nopietni pievērsies arī literatūrai (laikā ap 1933. - 1935. gadu top romāns „Zvejnieka dēls”). Bibliotekāra darbs Vilim Lācim sākumā šķiet it vilinošs, taču vēlāk tomēr literārā darbība aizņem visu rakstnieka laiku.

1932. gada nogalē un 1933. gada sākumā trūkstošos bibliotekāros darbiniekus periodiski aizvieto dzejnieks Fricis Rokpelnis, kas šajā laikā jau sācis publicēt savus dzejoļus ( pirmie dzejoļi iespiesti ap 1929. gadu).

Kolektīva kodolu veido tie darbinieki, kas savam bibliotekāra darbam 9. bibliotēkā velta vairāk nekā tikai pāris gadus:

Bibliotekārs Arvīds Kriškāns, tāpat kā pārzinis Jūlijs Krūmiņš, ir Latvijas Bibliotekāru biedrības biedri, kas savu viedokli par bibliotekārā darba jautājumiem, bērnu bibliotēku nepieciešamību un grāmatu saglabāšanas problēmām izsaka 1937. gadā biedrības žurnālā „Bibliotekārs”. Bibliotekārus interesē bibliotēkas attīstība un darba uzlabošanas iespējas. Trīsdesmitajos gados Bibliotekāru biedrībā iestājas arī bibliotekāre Valija Ošiņa, kas ilgstoši strādājusi šajā bibliotēkā.

Tāpat ir arī vērojams bibliotēkas apkalpojošā personāla pastāvīgums. Bibliotēkā ne vienu gadu vien nostrādā: