BIBLIOTĒKAS AKTIVITĀTES

Jau no 9. bibliotēkas dibināšanas pirmajiem gadiem bibliotēkas telpās pastāvīgi notikuši dažādi pasākumi bibliotēkas lasītājiem un interesentiem.

Īpaši daudzveidīgi pasākumi bibliotēkā notiek sākot no 1931. gada, kad tiek atvērta 9. bibliotēkas bērnu un jaunatnes nodaļa, kā arī realizēta ēkas divstāvu mūra piebūves celtniecība 1932. gadā..

Pēc ēkas divstāvu mūra piebūves atklāšanas, bibliotēkā notiek ne tikai intensīvs bibliotekārais darbs, jo bibliotēku apmeklē arvien vairāk lasītāju, bet arī plašs masu darbs.

Bibliotēkas pārzinis arvien biežāk lūdz Rīgas pilsētas Valdei atļauju organizēt bibliotēkā pasākumus, kas īpaši domāti bērnu auditorijai.

Bērniem, šādos – bibliotēkā organizētos pasākumos, bija iespēja tikties ar rakstniekiem, uzklausīt viņu stāstījumu, iepazīties ar autoru jaunākajiem darbiem. Bibliotēkā viesojušies un ar bērniem sarunājušies gan Anna Brigadere, gan Ernests Birznieks – Upītis, gan Fricis Jansons, kas bija bērniem zināmu, mīļu grāmatu autori, kā arī citi latviešu literāti, kas vēl tikai uzsāka savas literārās gaitas.

Visu šo pasākumu organizators lielā mērā bija pats bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš, kas šajā laikā jau bija pazīstams kā saistošas bērnu grāmatas „Uciņa brīnumu dienas” autors un bērnu žurnāla „Jaunais Cīrulītis” izdevējs.

Bibliotēkas telpās notiek ne tikai literāri pasākumi. Bērni bibliotēkā pulcējās arī dažādu svētku laikā, kā, piemēram Ziemassvētkos vai Lieldienās.

Darbs bērnu un jaunatnes nodaļā vēršas plašumā. Par to varētu liecināt kaut vai tādi fakti, ka 1937. gadā bibliotēkā par lasītājiem reģistrējušies ap 1500 bērni, bet apmeklējums bērnu nodaļā gada laikā ir vairāk kā 17 000, bet grāmatu izsniegums sasniedz pāri par 32 000 eksemplāru abonementā vien.

Turklāt ar katru gadu bibliotēkas pakalpojumu un pasākumu klāsts turpina paplašināties.

Bibliotekāri, rūpējoties par fonda saglabāšanu, organizē gan pārrunas ar bērniem par grāmatu saudzēšanu, gan publicē Bibliotekāru biedrības žurnālā „Bibliotekārs” savus redzējumus par bēnu grāmatu nākotni.

1934. gada 24. maijā pl.11 priekšpusdienā 9.bibliotēkā tiek atklāts rakstnieku Literārais muzejs (Rakstnieku stūrītis), kas vislielākajā mērā ir bibliotēkas pārziņa Jūlija Krūmiņa izsapņots, izlolots un realizēts darbs.

Rakstnieku stūrītim paplašinoties, izveidojās savdabīgs Literārais muzejs, kas iepazīstināja interesentus un pastāvīgos bibliotēkas lasītājus ar daudzu latviešu rakstnieku dzīvi un daiļradi. Par šo savdabīgo muzeju tika saņemtas daudzas pozitīvas atsauksmes, jo bija radīta jauna iespēja iepazīt ne tikai tautā populāru autoru daiļradi, bet arī uzzināt interesantus faktus par mazpazīstamiem autoriem, kas tikai vēl sāka savas literārās gaitas vai arī rakstniecībai nodevās periodiski.

Bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš bija iecerējis un centās arī realizēt savu ideju par rakstnieku rokrakstu paraugu un fotogrāfiju kolekcijas savākšanu un izstādīšanu bibliotēkas telpās, kas vienlaikus veidotu arī literārā muzeja pamatekspozīciju. Tika uzkrāti dažādu literātu un kultūras darbinieku rakstīti teksti un vēlējumi, kas vēlāk tika attiecīgi noformēti un izlikti aplūkošanai.

Literārais muzejs veiksmīgi papildināja bibliotēkas darbības spektru trīsdesmitajos gados un centās radīt padziļinātu interesi lasītājos par kultūru un literatūru. Par muzeja darbību interesi izrādīja arī Latvijas bibliotekāru biedrības biedri, kas viesojās bibliotēkā, tāpat kā Latvijas Rakstu un mākslas kameras rīkotā semināra dalībnieki – Latvijas bibliotekāri un arhivāri.

Turklāt, runājot par bibliotēkas aktivitātēm, jāpiemin, ka bibliotēkas telpās trīsdesmitajos gados notiek ne tikai bibliotēkas darbinieku organizētie pasākumi, bet arī, piemēram, Latvijas Strādnieku esperanto biedrības kora mēģinājumi, kas iepazīstina ar bibliotēku savus biedrus.

Bibliotēkas kolektīvs ir pretimnākošs dažādām cilvēku kultūras interesēm un vajadzībām.