RĪGAS 9. BRĪVBIBLIOTĒKAS - LASĪTAVAS DIBINĀŠANA

1926. gada 8. martā Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļas vadītājs J. Aberbergs lūdz Nekustamo īpašumu nodaļu uzrādīt Gaisa tilta rajonā brīvas telpas (5 – 10 istabas).

1926. gada 19. martā Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļas vadītājs J. Aberbergs sniedz atbildi Rīgas Nomaļu savienībai jautājumā par bibliotēku tīklu Rīgā. Tiek sniegta informācija, ka Rīgas pilsētas bibliotēku tīkla plānā ir paredzēts atvērt jaunu bibliotēku Gaisa tilta rajonā.

1926. gada 28. aprīlī Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļa lūdz J. Rozes tipogrāfiju izgatavot stūra spiedogu un apaļo zīmogu ar tekstu „Rīgas pilsētas 9. brīvbibliotēka - lasītava”.

1926. gada pavasarī tiek saņemti vairāki piedāvājumi par telpām Gaisa tilta rajonā:

1926. gada 15. jūlijā Rīgas pilsētas domes kārtējā sēdē, ko apliecina protokols No. 8, piekrītot pilsētas valdes 1926. gada 13. jūlija priekšlikumam, atklāti nobalsojot, domnieki vienbalsīgi nolemj pilnvarot pilsētas valdi nopirkt nekustamu īpašumu Vidzemes šosejā Nr.5 (gr.70 Nr.4) par Ls 24 000(divdesmit četri tūkstoši lati), pie kam puse no šīs summas jāsamaksā jau 1926. gadā no izglītības nodaļas tekošā gada budžeta līdzekļiem pie līguma noslēgšanas, bet otra puse jāuzņem 1927. gada budžetā un jāsamaksā pēc nākošā gada budžeta spēkā stāšanās.

1926. gada 1. novembrī notiek nekustamā īpašuma nodošana un pieņemšana, par ko tiek sastādīts attiecīgs Nodošanas – pieņemšanas akts:

Pārņemot īpašumu, rodas problēmas ar īrnieku izmitināšanu citās telpās, jo neviens labprātīgi dzīvokli pamest nevēlas. Šajā situācijā ēkas remonts un iekārtošana aizkavējas.

1926. gada novembrī kā liecinieks tiesā par visu telpu nepieciešamību bibliotēkai tiek nozīmēts Jūlijs Andreja dēls Krūmiņš, dzīv. Rīgā, Bruņinieku ielā 58/60 dz.13, un Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļa 1926. gada 22. novembrī vēlreiz Nekustamo īpašumu nodaļai norāda, ka jāatbrīvo visas bibliotēkai paredzētās telpas.

1927. gada 1. oktobrī bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš ziņo Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļai, ka bibliotēkas telpas paredzētas gatavas 1927. gada oktobra beigās.

Oktobrī tiek lūgta atļauja mēbeļu un vienas lielas izkārtnes iegādei, bet decembrī bibliotēka iegādājas nepieciešamo armatūru un 89 spuldzes.

Bibliotēkas dokumentācijā – Rīgas Pilsētas 9. bibliotēkas 1937. gada pārskatā bibliotēkas pārzinis norāda, ka 9. brīvbibliotēka - lasītava tikusi atvērta 1928. gada 11. februārī, bet dibināta jau 1926. gadā.

RĪGAS 9. BRĪVBIBLIOTĒKA – LASĪTAVA
NO 1926. GADA LĪDZ 1930. GADAM

Bibliotēka savu darbību uzsāk jau 1926. gadā, lai arī telpu jautājums vēl neskaidrs un kadru sastāvs vēl nenokomplektēts. Lasītāji gan vēl netiek apkalpoti, bet kā redzams no 9. bibliotēkas Inventāra grāmatām – grāmatu krājums jau tiek komplektēts no maija mēneša.

1926. gads.
1926.gadā bibliotēkas fondam tiek iepirktas 2325 grāmatas.
Bibliotēkas vajadzībām bibliotēkas pārzinis iegādājas Aspazijas, Pumpura, Veidenbauma, Skalbes, Blaumaņa, Poruka, Plūdoņa u.c. latviešu klasiķu Kopotu rakstu sējumus, kā arī ārzemju klasikas izdevumus. Tāpat tiek iepirktas daudzas grāmatas, kas veltītas Latvijas vēsturei, tautsaimniecībai, likumdošanai vai arī iepazīstina ar dažādām zinātņu nozarēm. Visvairāk grāmatu tiek iepirkts latviešu valodā, taču netrūkst arī izdevumu vācu un krievu valodās.
Visus ar bibliotēkas dibināšanu un attīstību veicamos darbus padara viens pats pārzinis J. Krūmiņš.

1927. gads.
1927. gadā visus bibliotekāros un administratīvos darbus veic pārzinis Jūlijs Krūmiņš, bet no1927. gada 15. oktobra tiek pieņemts darbā apkalpotājs (kurinātājs - sētnieks).
Lasītājiem bibliotēka joprojām vēl nav atvērta, jo notiek bijušo īrnieku izmitināšana citās telpās un bibliotēkas telpu remonts.
Gada beigās (oktobrī) telpas ir izremontētas, par to netieši liecina arī kurinātāja pieņemšana darbā.
Bibliotēkā no aprīļa līdz novembrim strādā praktikanti, kas palīdz komplektēt un kataloģizēt bibliotēkas fondu un iekārtot bibliotēku atvēršanai.

1928. gads.
Bibliotēka lasītājiem tiek atvērta 1928. gada 11. februārī.

1929. gads.

1930. gads.
Bibliotēka atver lasīšanas punktu Akas ielā 10, kura darbības nodrošināšanai Rīgas Pilsētas Valdes sēdē, kas notiek 1930. gada 1. aprīlī, tiek piešķirti Ls 1500. Lasīšanas punktā strādā divi darbinieki, kas nav iekļauti bibliotēkas darbinieku štatā.
1929./1930.g. bibliotēkas pārzinis sūta bibliotēkas apkalpotāju uz mājām pie lasītājiem pēc laikā nenodotām grāmatām, par ko lasītājiem bijis jāmaksā, tāpat kā par paziņojumu saņemšanu un nozaudētām lasītāju kartēm (daļa no iekasētās summas pienācās apkalpotājam – šī darba veicējam).

RĪGAS 9. BIBLIOTĒKA NO 1931. GADA LĪDZ 1940. GADAM

1931. gads.

Bibliotēkas darbinieki: bibliotēkas pārzinis, 4 bibliotekāri, kurinātājs, garderobists.

1931. gada februārī tiek uzskaitīti apkalpotāja darba pienākumi: jākurina 12 krāsnis, jāsaskalda malka, jāmazgā grīda, jāslauka putekļi, no 14 līdz 20 jākārto plauktos lasītāju atnestās grāmatas.

1931. gada 10. janvārī pl.12 tiek atvērta bibliotēkas bērnu un jaunatnes nodaļa, par ko liecina ziņojums Rīgas Valdes Izglītības nodaļai.

1931. gada 7. decembrī bibliotēka nopērk sienas pulksteni, kas bibliotēkā laiku skaita arī vēl 2004. gadā.

1932. gads.

Bibliotēkas darbinieku sastāvs 1932. gada aprīlī: bibliotēkas pārzinis, 4 bibliotekāri, garderobists.

No 1932. gada oktobra līdz novembra beigām bibliotēka daļēji slēgta piebūves celtniecības dēļ.

1933. gads.

1934. gads.

1934. gada 24. maijā pl.11 tiek atklāts rakstnieku Literārais muzejs (Rakstnieku stūrītis).

1934. gada 5. septembrī slēdz lasīšanas punktu Akas ielā 10.

1934. gada oktobrī bibliotēkā strādā: bibliotēkas pārzinis, 4 bibliotekāri, 1 apkalpotājs (tehniskais darbinieks).

1934. gada 3. martā bibliotēkas pārzinis informē Rīgas pilsētas Valdes Jaunatnes un Kultūras nodaļu, ka tēlnieks Burkards Dzenis dāvina bibliotēkai Annas Brigaderes bisti.

1934. gada jūlijā tiek uzskaitīti bibliotēkas tā brīža parādnieki, kam izsūtītas atgādinājuma vēstules, kuras būs jāapmaksā pašiem „aizmāršām”. Kopumā tiek uzskaitītas 18 vēstules un 6 personīgi parakstītas anketas par apņemšanos pildīt bibliotēkas noteikumus.

1936. gads.

Bibliotēkā strādā: bibliotēkas pārzinis, pārziņa palīgs, 4 bibliotekāri, 3 apkalpotāji (apkopējs – kurinātājs un 2 garderobistes).

1936. gadā iedalīti līdzekļi: grāmatu un žurnālu iegādei Ls 1307,-, grāmatu iesiešanai Ls 1047,- un laikrakstu pasūtīšanai Ls 152,-. Lielais līdzekļu ieguldījums grāmatu iesiešanā atmaksājas, jo arī pēc 60 gadiem vecāko grāmatu fiziskais stāvoklis ir visai labs, ko brīžiem nevar teikt par daudz jaunākiem izdevumiem.

1937. gads.

Bibliotēka lasītājiem bijusi atvērta 264 dienas (pamatbibliotēka un lasītava) vai 247 dienas (bērnu nodaļa), jūlija mēnesī, darbinieku atvaļinājumu laikā, bibliotēka tikusi slēgta.

1937. gadā bibliotēkai noteikts darba laiks darbiniekiem no 13.30 līdz 20.30, bet bērnu nodaļā no 11 līdz 18 (vienam no darbiniekiem pamatbibliotēkā darbā ikdienu jāierodas pl.12.00), lasītājiem bibliotēka atvērta no pl.14 līdz 20.

1937. gadā bibliotekāriem darbā palīdz grāmatu piedzinējs, kas apmeklē lasītājus mājās. Grāmatu piedzinēja pakalpojumus apmaksā lasītāji.

1938. gads.

Grāmatu un žurnālu iepirkšanai piešķirti Ls 1665,-, izdevumu iesiešanai Ls 1210,- un periodisko izdevumu pasūtīšanai vai iepirkšanai - Ls 220,-.

1938. gada 9. jūnijā pa ceļam uz 3. Baltijas bibliotekāru kongresu Rīgā viesojas igauņu kolēģi, kurus uzņem Latvijas bibliotekāru biedrība. Bibliotekāri apmeklē arī 9. bibliotēku, kur apskata rakstnieku Literāro muzeju (Rakstnieku stūrīti).

1939. gads.

Bibliotēkas lasītāju skaits turpina palielināties.

Lasītāji tiek apkalpoti pamatbibliotēkā (abonements un lasītava) un bērnu un jaunatnes nodaļā.

Interesentiem tiek piedāvāts apmeklēt bibliotēkas rakstnieku Literāro muzeju, kura eksponātu skaits vismaz divkāršojies. Šajā gadā bibliotēkas fonds palielinās par 1375 vienībām.

Latvijas Rakstu un mākslas kamera lūdz 9. bibliotēkas pārzini uzņemt 1939. gada 26. un 27. novembrī bibliotēkā Latvijas bibliotekāru un arhivāru semināra dalībniekus, lai iepazīstinātu ar bibliotēkas darbu.

1940. gads.

1940. gadā bibliotēka turpina attīstīties.

Bibliotēkas lasītāju skaits ir ap 5000, fonda papildināšanai 1940. gadā iepirktas 1675 grāmatas.

Bibliotēkā notiek dažādi pasākumi un tikšanās, kas paredzēti gan bērniem, gan pieaugušiem.