RĪGAS 9. BRĪVBIBLIOTĒKAS - LASĪTAVAS DIBINĀŠANA

1926. gada 8. martā Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļas vadītājs J. Aberbergs lūdz Nekustamo īpašumu nodaļu uzrādīt Gaisa tilta rajonā brīvas telpas (5 – 10 istabas).

1926. gada 19. martā Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļas vadītājs J. Aberbergs sniedz atbildi Rīgas Nomaļu savienībai jautājumā par bibliotēku tīklu Rīgā. Tiek sniegta informācija, ka Rīgas pilsētas bibliotēku tīkla plānā ir paredzēts atvērt jaunu bibliotēku Gaisa tilta rajonā.

1926. gada 28. aprīlī Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļa lūdz J. Rozes tipogrāfiju izgatavot stūra spiedogu un apaļo zīmogu ar tekstu „Rīgas pilsētas 9. brīvbibliotēka - lasītava”.

1926. gada pavasarī tiek saņemti vairāki piedāvājumi par telpām Gaisa tilta rajonā:

  • ēkas īpašnieka K. Meijera iesniegums par izīrējamām telpām Vidzemes šosejā 4/6. Tiek piedāvātas 6 istabas bibliotēkai un 1 divistabu dzīvoklis ar ķēķi kā bibliotēkas pārziņa dzīvesvieta, kā arī 1 vienistabas dzīvoklis ar ķēķi bibliotēkas darbinieku vajadzībām. Telpas izīrēšanai piedāvā uz 5 gadiem par Ls 240.- mēnesī. Telpu remontu izīrētājs apņemas veikt pats, taču vēlas saņemt īres naudu par diviem gadiem uz priekšu.
  • Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļa saņem piedāvājumu nopirkt namu Vidzemes šosejā 7.
  • ienāk piedāvājums nopirkt nekustamo īpašumu Vidzemes šosejā 5 (gr.70 Nr.4) par Ls 24 000,- vienojoties par dažādiem papildus noteikumiem (pie līguma noslēgšanas samaksāt pusi no pārdošanas cenas, bet otru pusi nākošajā gadā un pārdevējam pašam jādzēš obligācija, kas apgrūtina šo nekustamo īpašumu). Grūtības var sagādāt tas, ka ēka ir apdzīvota – visi dzīvokļi aizņemti:
    • pirmajā stāvā 7 istabas aizņemtas intendantūras kancelejas un kancelejas pārziņa vajadzībām
    • arī pārējos dzīvokļus aizņem īrnieki.

1926. gada 15. jūlijā Rīgas pilsētas domes kārtējā sēdē, ko apliecina protokols No. 8, piekrītot pilsētas valdes 1926. gada 13. jūlija priekšlikumam, atklāti nobalsojot, domnieki vienbalsīgi nolemj pilnvarot pilsētas valdi nopirkt nekustamu īpašumu Vidzemes šosejā Nr.5 (gr.70 Nr.4) par Ls 24 000(divdesmit četri tūkstoši lati), pie kam puse no šīs summas jāsamaksā jau 1926. gadā no izglītības nodaļas tekošā gada budžeta līdzekļiem pie līguma noslēgšanas, bet otra puse jāuzņem 1927. gada budžetā un jāsamaksā pēc nākošā gada budžeta spēkā stāšanās.

1926. gada 1. novembrī notiek nekustamā īpašuma nodošana un pieņemšana, par ko tiek sastādīts attiecīgs Nodošanas – pieņemšanas akts:

  • nekustamais īpašums ir apbūvēts un apdzīvots,
  • īpašumā atrodas koka divstāvu dzīvojama ēka ar papes jumtu, sastāvoša no 6 vairāk istabu dzīvokļiem,
  • īpašuma teritorijā atrodas arī koka vienstāva dzīvojamā ēka ar papes jumtu, sastāvoša no viena divistabu dzīvokļa,
  • teritorijā izbūvēta koka piebūve (stallis bez grīdas un malkas rūme) ar papes jumtu,
  • īpašuma dārzā 47 lapu koki, 1 skuju koks, 15 ceriņu krūmi, 32 ogulāji,
  • īpašumā 1926. gada 1. novembrī dzīvo:
    • kara ierēdnis Jānis Gabliks
    • Peters Rolle
    • sētniece Alvīne Ābelīte
    • Fridrihs Gutmans
    • Vilhelms Lārsens
    • smagais ormanis Roberts Miķeļa d. Birjāns ar sievu un diviem bērniem,
  • ielas tīrāmā teritorija 160 soļi.

Pārņemot īpašumu, rodas problēmas ar īrnieku izmitināšanu citās telpās, jo neviens labprātīgi dzīvokli pamest nevēlas. Šajā situācijā ēkas remonts un iekārtošana aizkavējas.

1926. gada novembrī kā liecinieks tiesā par visu telpu nepieciešamību bibliotēkai tiek nozīmēts Jūlijs Andreja dēls Krūmiņš, dzīv. Rīgā, Bruņinieku ielā 58/60 dz.13, un Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļa 1926. gada 22. novembrī vēlreiz Nekustamo īpašumu nodaļai norāda, ka jāatbrīvo visas bibliotēkai paredzētās telpas.

1927. gada 1. oktobrī bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš ziņo Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļai, ka bibliotēkas telpas paredzētas gatavas 1927. gada oktobra beigās.

Oktobrī tiek lūgta atļauja mēbeļu un vienas lielas izkārtnes iegādei, bet decembrī bibliotēka iegādājas nepieciešamo armatūru un 89 spuldzes.

Bibliotēkas dokumentācijā – Rīgas Pilsētas 9. bibliotēkas 1937. gada pārskatā bibliotēkas pārzinis norāda, ka 9. brīvbibliotēka - lasītava tikusi atvērta 1928. gada 11. februārī, bet dibināta jau 1926. gadā.