BIBLIOTĒKAS PASĀKUMI NO 1927. GADA LĪDZ 1940. GADAM

Jau no 9. bibliotēkas dibināšanas pirmajiem gadiem bibliotēkas telpās pastāvīgi notikuši dažādi pasākumi bibliotēkas lasītājiem un interesentiem.

Īpaši daudzveidīgi pasākumi bibliotēkā notiek sākot no 1931. gada, kad tiek atvērta 9. bibliotēkas bērnu un jaunatnes nodaļa, kā arī realizēta ēkas divstāvu mūra piebūves celtniecība.

Pēc ēkas divstāvu mūra piebūves atklāšanas 1932. gadā, bibliotēkā notiek ne tikai intensīvs bibliotekārais darbs, jo bibliotēku apmeklē arvien vairāk lasītāju, bet arī plašs masu darbs, kas ieinteresē daudzus – arī citu bibliotēku darbiniekus.

Bibliotēkas pārzinis arvien biežāk lūdz Rīgas pilsētas Valdei atļauju organizēt bibliotēkā pasākumus, kas īpaši domāti bērnu auditorijai.

Bērniem, šādos – bibliotēkā organizētos pasākumos, bija iespēja tikties ar rakstniekiem, uzklausīt viņu stāstījumu, iepazīties ar autoru jaunākajiem darbiem. Bibliotēkā viesojušies un ar bērniem sarunājušies gan Anna Brigadere, gan Ernests Birznieks – Upītis, gan Fricis Jansons, kas bija bērniem zināmu, mīļu grāmatu autori, kā arī citi latviešu literāti, kas vēl tikai uzsāka savas literārās gaitas.

Visu šo pasākumu organizators lielā mērā bija Jūlijs Krūmiņš, kas šajā laikā jau bija pazīstams kā saistošas bērnu grāmatas „Uciņa brīnumu dienas” autors un bērnu žurnāla „Jaunais Cīrulītis” izdevējs.

Bibliotēkas telpās notiek ne tikai literāri pasākumi. Bērni bibliotēkā pulcējās arī dažādu svētku laikā, kā, piemēram Ziemassvētkos vai Lieldienās.

Darbs bērnu un jaunatnes nodaļā vēršas plašumā. Par to varētu liecināt kaut vai tādi fakti, ka 1937. gadā bibliotēkā par lasītājiem reģistrējušies ap 1500 bērni, bet apmeklējums bērnu nodaļā gada laikā ir vairāk kā 17 000, bet grāmatu izsniegums sasniedz pāri par 32 000 eksemplāru abonementā vien.

Turklāt ar katru gadu bibliotēkas pakalpojumu un pasākumu klāsts turpina paplašināties.

1934. gada 24. maijā pl.11 priekšpusdienā 9.bibliotēkā tiek atklāts rakstnieku Literārais muzejs (Rakstnieku stūrītis), kas vislielākajā mērā ir bibliotēkas pārziņa Jūlija Krūmiņa izsapņots, izlolots un realizēts darbs.

Literārais muzejs veiksmīgi papildināja bibliotēkas darbības spektru trīsdesmitajos gados un centās radīt padziļinātu interesi lasītājos par kultūru un literatūru. Par muzeja darbību interesi izrādīja arī Latvijas bibliotekāru biedrības biedri, kas viesojās bibliotēkā, tāpat kā Latvijas Rakstu un mākslas kameras rīkotā semināra dalībnieki – Latvijas bibliotekāri un arhivāri.

Turklāt, runājot par bibliotēkas pasākumiem, jāpiemin, ka bibliotēkas telpās trīsdesmitajos gados notiek ne tikai bibliotēkas darbinieku organizētie pasākumi, bet arī, piemēram, Latvijas Strādnieku esperanto biedrības kora mēģinājumi, kas iepazīstina ar bibliotēku savus biedrus.