RĪGAS 9. BIBLIOTĒKAS KOLEKTĪVS

Rīgas 9. bibliotēkas kolektīvā, laikā līdz 1940. gadam, strādājuši dažādu vecumu, dažādas profesionālās izglītības un ārpusdarba interešu cilvēki.

Bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš – žurnālists, literāts un muzeju darba entuziasts, bibliotēkā nostrādā no 1926. gada līdz 1941. gadam.

Par bibliotekāra pienākumu veicēju 9. bibliotēkā no 1933. gada novembra līdz 1935. gada augustam strādā rakstnieks Vilis Lācis, kas šajā laika periodā jau nopietni pievērsies arī literatūrai (laikā ap 1933. - 1935. gadu top romāns „Zvejnieka dēls”). Bibliotekāra darbs Vilim Lācim sākumā šķiet it vilinošs, taču vēlāk tomēr literārā darbība aizņem visu rakstnieka laiku.

1932. gada nogalē un 1933. gada sākumā trūkstošos bibliotekāros darbiniekus periodiski aizvieto dzejnieks Fricis Rokpelnis, kas šajā laikā jau sācis publicēt savus dzejoļus ( pirmie dzejoļi iespiesti ap 1929. gadu).

Kolektīva kodolu veido tie darbinieki, kas savam bibliotekāra darbam 9. bibliotēkā velta vairāk nekā tikai pāris gadus:

  • Jūlijs Krūmiņš
  • Arvīds Kriškāns
  • Valija Ošiņš
  • Aina Dzenis
  • Marta Analts
  • Melita Viļumsons
  • Marta Lietaviete u.c.

Bibliotekārs Arvīds Kriškāns, tāpat kā pārzinis Jūlijs Krūmiņš, ir Latvijas Bibliotekāru biedrības biedri, kas savu viedokli par bibliotekārā darba jautājumiem, bērnu bibliotēku nepieciešamību un grāmatu saglabāšanas problēmām izsaka 1937. gadā biedrības žurnālā „Bibliotekārs”. Bibliotekārus interesē bibliotēkas attīstība un darba uzlabošanas iespējas. Trīsdesmitajos gados Bibliotekāru biedrībā iestājas arī bibliotekāre Valija Ošiņa, kas ilgstoši strādājusi šajā bibliotēkā.

Tāpat ir arī vērojams bibliotēkas apkalpojošā personāla pastāvīgums. Bibliotēkā ne vienu gadu vien nostrādā:

  • Jānis Lapans
  • Jūlijs Jēkabsons
  • Elza Ilziņš
FAKTI PAR BIBLIOTĒKAS PASTĀVĪGAJIEM DARBINIEKIEM LAIKĀ NO 1926. LĪDZ 1940. GADAM

Uzvārds, vārds

No kura gada strādājis bibliotēkā

Līdz kuram gadam strādājis bibliotēkā

Ieņemamais amats

Piezīmes

Krūmiņš Jūlijs Andreja d.

1926. gads

1941. gada 5.jūlijs

bibliotēkas pārzinis

alga 1927.g. janvārī Ls 232,-

alga 1936.g.martā Ls 230,- + izdienas piemaksa Ls 23,-

no 1933.g. 4. kategorija

Ošiņš Valija Jēkaba m.

1932.g. novembris

arī pēc 1941.gada

bibliotekāre

pārziņa palīdze no 1936.g. februāra

vecākā bibliotekāre no 1941.g.

alga 1936.g. 170,-

no 1933.g. 8. kategorija,

vēlāk – 6. kategorija

Kriškāns Arvīds Mārtiņa d.

1934.g. augusts

1941.g. marts

bibliotekārs

alga Ls 130,-

no 1934.g. jūlija 8. kategorija

Dzenis Aina

1931.g. augusts (uz laiku)

1932.g. jūnijs

1939.g. decembris

bibliotekāre

alga 1932.g. Ls 158,-

no 1933.g. 8. kategorija

Teikmanis Haralds

1934. gada jūlijs

1937. gada marts

bibliotekārs

alga Ls 130,-

no 1934. gada augusta 8. kategorija

Viļumsons Melita

1935. gada oktobris

1937. gada maijs

1941. gada maijs

bibliotekāra v.i.

bibliotekāre

alga noteikta Ls 3,-

1940. gada jūlijā maina uzvārdu uz Vijums

Lācis Jānis

1933. gada novembris

1935. gada augusts

bibliotekāra v.i.

alga Ls 100,-

no 1935. gada alga noteikta Ls 4,- dienā

Rokpelnis Fricis

1932. gada novembris

1933. gada februāris

 

bibliotekāra v.i.

 

Lapans Jānis

1927. gada oktobris

1933. gada februāris

apkalpotājs

alga 1927. gada oktobrī Ls 104,-

no 1931. gada janvāra alga Ls 118,- (tiek piešķirta ģimenes piemaksa Ls 50,- par 2 ģimenes locekļiem)

Jēkabsons Jūlijs

1933. gada marts

1940. gada septembris

apkalpotājs

1933. gadā 13. kategorija

1940. gada maijā maina uzvārdu uz Avots

1940. gada septembrī pārcelts darbā par 6. bibliotēkas pārzini

Ilziņš Elza

1933. gada septembris

arī pēc 1941. gada

apkalpotāja

alga 1933. gadā Ls 110,-

1939.gadā sakarā ar laulībām maina uzvārdu uz Jagds

Lietaviete Marta

1928. gads (?)

1934. gada augusts

bibliotekāre

alga 1931. gadā Ls 158,-

1927. gadā no aprīļa līdz novembrim strādājusi kā praktikante 9. bibliotēkā ar Ls 60,- līdz 100,- atalgojumu mēnesī

Analts Marta

1928. gads (?)

1934. gada augusts

bibliotekāre

alga 1931. gadā Ls 158,-

dzimusi Pētersone

1927. gada aprīlī strādājusi kā praktikante 9. bibliotēkā ar atalgojumu Ls 60,- mēnesī

BIBLIOTĒKAS DARBINIEKU PIENĀKUMI UN NOSLOGOJUMS

Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas darbinieku sastāvs laikā no 1926. gada līdz 1940. gadam vairākkārt mainījies.

1926. gadā, uzsākot ar bibliotēkas atvēršanu saistītos darbus, bibliotēkā strādā tikai tās pārzinis Jūlijs Krūmiņš. Taču kā palīgi bibliotēkas iekārtošanas darbos 1927. gadā bibliotēkā ir nodarbināti praktikanti, kas par savu darbu saņem arī atalgojumu no Ls 20,- līdz pat Ls 100,- mēnesī.

1931. gadā bibliotēkā strādā jau seši bibliotekārie darbinieki un divi apkalpotāji.

Laikā līdz 1940. gadam bibliotekāro darbinieku skaits vairs būtiski netiek mainīts, toties mainās amata nosaukumi un darba pienākumu apjoms.

Bibliotēkas pārzinis –

  • veic administratīvo darbu, kas saistīts ar bibliotēkas uzturēšanu,
  • organizē bibliotēkas bibliotekāro darbu,
  • kārto bibliotēkas dokumentāciju,
  • organizē bibliotēkas pasākumus,
  • komplektē fondu,
  • iegādājas bibliotēkai nepieciešamo inventāru,
  • rūpējas par bibliotēkas tehnisko stāvokli.

Bibliotēkas bibliotekārs –

  • apkalpo lasītājus (bibliotēkas fonds neatrodas lasītājiem brīvpieejā),
  • strādā pēc vajadzības jebkurā bibliotēkas nodaļā,
  • veic fonda kataloģizāciju,
  • kārto lasītājiem brīvpieejamos katalogus,
  • veic ikdienas darba uzskaiti,
  • organizē pasākumus bibliotēkā.

Bibliotēkas apkalpotājs –

  • priekšpusdienā sanes malku bibliotēkas abu stāvu krāsnīm (ziemas sezonā),
  • kurina ēkas 12 krāsnis (ziemas sezonā),
  • uzkopj telpu grīdas,
  • slauka putekļus,
  • no 14-20 strādā pie atnesto grāmatu kārtošanas plauktos,
  • strādā arī kā grāmatu piedzinējs, apmeklējot nekārtīgos lasītājus mājās.

Bibliotēkas garderobists –

  • katru darba dienu nodrošina garderobes darbu,
  • palīdz pie kārtības uzturēšanas bibliotēkā.
 

Bibliotēkas darba laiks, piemēram, 1937. gadā, strādājot
4 bibliotekāriem,
bibliotēkas pārzinim,
bibliotēkas pārziņa palīgam (vecākajam bibliotekāram),
apkalpotājam,
2 garderobistiem:

  •   lasītājiem pieaugušo nodaļā no 14 līdz 20
  • lasītājiem bērnu nodaļā no 12 līdz 18
  • darbiniekiem pieaugušo nodaļā no 13.30 līdz 20.30 (vienam darbiniekam ik darbadienu no 12 līdz 20.30)
  • darbiniekam bērnu nodaļā no 11 līdz 18
  • bibliotēka svētdienās slēgta
  • jūlija mēnesī – darbinieku atvaļinājumu laikā, bibliotēka ir slēgta

Bibliotekāriem viņu darbā palīdzēja grāmatu piedzinējs. Šo uzdevumu visbiežāk veica kāds no apkalpotājiem (kurinātājs, garderobists),kas apmeklēja nekārtīgos lasītājus mājās un lūdza nodot bibliotēkā laikā neatdotās grāmatas. Grāmatu piedzinējs par šo darbu varēja saņemt atlīdzību no iekasētās soda naudas summas un padarītā darba apjoma.