|
RĪGAS 9. BIBLIOTĒKAS KOLEKTĪVS
Rīgas 9. bibliotēkas kolektīvā, laikā līdz 1940. gadam, strādājuši dažādu vecumu, dažādas profesionālās izglītības un ārpusdarba interešu cilvēki.
Bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš – žurnālists, literāts un muzeju darba entuziasts, bibliotēkā nostrādā no 1926. gada līdz 1941. gadam.
Par bibliotekāra pienākumu veicēju 9. bibliotēkā no 1933. gada novembra līdz 1935. gada augustam strādā rakstnieks Vilis Lācis, kas šajā laika periodā jau nopietni pievērsies arī literatūrai (laikā ap 1933. - 1935. gadu top romāns „Zvejnieka dēls”). Bibliotekāra darbs Vilim Lācim sākumā šķiet it vilinošs, taču vēlāk tomēr literārā darbība aizņem visu rakstnieka laiku.
1932. gada nogalē un 1933. gada sākumā trūkstošos bibliotekāros darbiniekus periodiski aizvieto dzejnieks Fricis Rokpelnis, kas šajā laikā jau sācis publicēt savus dzejoļus ( pirmie dzejoļi iespiesti ap 1929. gadu).
Kolektīva kodolu veido tie darbinieki, kas savam bibliotekāra darbam 9. bibliotēkā velta vairāk nekā tikai pāris gadus:
- Jūlijs Krūmiņš
- Arvīds Kriškāns
- Valija Ošiņš
- Aina Dzenis
- Marta Analts
- Melita Viļumsons
- Marta Lietaviete u.c.
Bibliotekārs Arvīds Kriškāns, tāpat kā pārzinis Jūlijs Krūmiņš, ir Latvijas Bibliotekāru biedrības biedri, kas savu viedokli par bibliotekārā darba jautājumiem, bērnu bibliotēku nepieciešamību un grāmatu saglabāšanas problēmām izsaka 1937. gadā biedrības žurnālā „Bibliotekārs”. Bibliotekārus interesē bibliotēkas attīstība un darba uzlabošanas iespējas. Trīsdesmitajos gados Bibliotekāru biedrībā iestājas arī bibliotekāre Valija Ošiņa, kas ilgstoši strādājusi šajā bibliotēkā.
Tāpat ir arī vērojams bibliotēkas apkalpojošā personāla pastāvīgums. Bibliotēkā ne vienu gadu vien nostrādā:
- Jānis Lapans
- Jūlijs Jēkabsons
- Elza Ilziņš
FAKTI PAR BIBLIOTĒKAS PASTĀVĪGAJIEM DARBINIEKIEM LAIKĀ
NO 1926. LĪDZ 1940. GADAM
Uzvārds, vārds |
No kura gada
strādājis bibliotēkā |
Līdz kuram gadam
strādājis bibliotēkā |
Ieņemamais amats |
Piezīmes |
Krūmiņš Jūlijs Andreja
d. |
1926. gads |
1941. gada 5.jūlijs |
bibliotēkas pārzinis
|
alga 1927.g. janvārī
Ls 232,-
alga 1936.g.martā Ls 230,- + izdienas piemaksa Ls
23,-
no 1933.g. 4. kategorija |
Ošiņš Valija Jēkaba m.
|
1932.g. novembris |
arī pēc 1941.gada |
bibliotekāre
pārziņa palīdze no 1936.g. februāra
vecākā bibliotekāre no 1941.g. |
alga 1936.g. 170,-
no 1933.g. 8. kategorija,
vēlāk – 6. kategorija |
Kriškāns Arvīds Mārtiņa
d. |
1934.g. augusts |
1941.g. marts |
bibliotekārs |
alga Ls 130,-
no 1934.g. jūlija 8. kategorija |
Dzenis Aina |
1931.g. augusts (uz laiku)
1932.g. jūnijs |
1939.g. decembris |
bibliotekāre |
alga 1932.g. Ls 158,-
no 1933.g. 8. kategorija |
Teikmanis Haralds |
1934. gada jūlijs |
1937. gada marts |
bibliotekārs |
alga Ls 130,-
no 1934. gada augusta 8. kategorija |
Viļumsons Melita |
1935. gada oktobris
1937. gada maijs |
1941. gada maijs |
bibliotekāra v.i.
bibliotekāre |
alga noteikta Ls 3,-
1940. gada jūlijā maina uzvārdu uz Vijums |
Lācis Jānis |
1933. gada novembris
|
1935. gada augusts |
bibliotekāra v.i. |
alga Ls 100,-
no 1935. gada alga noteikta Ls 4,- dienā |
Rokpelnis Fricis |
1932. gada novembris
1933. gada februāris |
|
bibliotekāra v.i. |
|
Lapans Jānis |
1927. gada oktobris |
1933. gada februāris
|
apkalpotājs |
alga 1927. gada oktobrī
Ls 104,-
no 1931. gada janvāra alga Ls 118,- (tiek piešķirta
ģimenes piemaksa Ls 50,- par 2 ģimenes locekļiem) |
Jēkabsons Jūlijs |
1933. gada marts |
1940. gada septembris
|
apkalpotājs |
1933. gadā 13. kategorija
1940. gada maijā maina uzvārdu uz Avots
1940. gada septembrī pārcelts darbā par 6. bibliotēkas
pārzini |
Ilziņš Elza |
1933. gada septembris
|
arī pēc 1941. gada |
apkalpotāja |
alga 1933. gadā Ls 110,-
1939.gadā sakarā ar laulībām maina uzvārdu uz Jagds
|
Lietaviete Marta |
1928. gads (?) |
1934. gada augusts |
bibliotekāre |
alga 1931. gadā Ls 158,-
1927. gadā no aprīļa līdz novembrim strādājusi kā
praktikante 9. bibliotēkā ar Ls 60,- līdz 100,- atalgojumu mēnesī
|
Analts Marta |
1928. gads (?) |
1934. gada augusts |
bibliotekāre |
alga 1931. gadā Ls 158,-
dzimusi Pētersone
1927. gada aprīlī strādājusi kā praktikante 9. bibliotēkā
ar atalgojumu Ls 60,- mēnesī |
BIBLIOTĒKAS DARBINIEKU PIENĀKUMI UN NOSLOGOJUMS
Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas darbinieku sastāvs laikā
no 1926. gada līdz 1940. gadam vairākkārt mainījies.
1926. gadā, uzsākot ar bibliotēkas atvēršanu saistītos
darbus, bibliotēkā strādā tikai tās pārzinis Jūlijs Krūmiņš. Taču kā
palīgi bibliotēkas iekārtošanas darbos 1927. gadā bibliotēkā ir nodarbināti
praktikanti, kas par savu darbu
saņem arī atalgojumu no Ls 20,- līdz pat Ls 100,- mēnesī.
1931. gadā bibliotēkā
strādā jau seši bibliotekārie darbinieki un divi apkalpotāji.
Laikā līdz 1940. gadam bibliotekāro darbinieku skaits
vairs būtiski netiek mainīts, toties mainās amata nosaukumi un darba
pienākumu apjoms.
Bibliotēkas pārzinis –
- veic administratīvo darbu, kas saistīts ar bibliotēkas uzturēšanu,
- organizē bibliotēkas bibliotekāro darbu,
- kārto bibliotēkas dokumentāciju,
- organizē bibliotēkas pasākumus,
- komplektē fondu,
- iegādājas bibliotēkai nepieciešamo inventāru,
- rūpējas par bibliotēkas tehnisko stāvokli.
Bibliotēkas
bibliotekārs –
- apkalpo lasītājus (bibliotēkas fonds neatrodas lasītājiem brīvpieejā),
- strādā pēc vajadzības jebkurā bibliotēkas nodaļā,
- veic fonda kataloģizāciju,
- kārto lasītājiem brīvpieejamos katalogus,
- veic ikdienas darba uzskaiti,
- organizē pasākumus bibliotēkā.
Bibliotēkas apkalpotājs –
- priekšpusdienā sanes malku bibliotēkas abu stāvu krāsnīm (ziemas
sezonā),
- kurina ēkas 12 krāsnis (ziemas sezonā),
- uzkopj telpu grīdas,
- slauka putekļus,
- no 14-20 strādā pie atnesto grāmatu kārtošanas plauktos,
- strādā arī kā grāmatu piedzinējs, apmeklējot nekārtīgos lasītājus
mājās.
Bibliotēkas garderobists –
- katru darba dienu nodrošina garderobes darbu,
- palīdz pie kārtības uzturēšanas bibliotēkā.
Bibliotēkas darba laiks, piemēram, 1937. gadā, strādājot
4 bibliotekāriem,
bibliotēkas pārzinim,
bibliotēkas pārziņa palīgam (vecākajam bibliotekāram),
apkalpotājam,
2 garderobistiem:
- lasītājiem pieaugušo nodaļā no 14 līdz 20
- lasītājiem bērnu nodaļā no 12 līdz 18
- darbiniekiem pieaugušo nodaļā no 13.30 līdz 20.30 (vienam darbiniekam
ik darbadienu no 12 līdz 20.30)
- darbiniekam bērnu nodaļā no 11 līdz 18
- bibliotēka svētdienās slēgta
- jūlija mēnesī – darbinieku atvaļinājumu laikā, bibliotēka ir
slēgta
Bibliotekāriem viņu darbā palīdzēja grāmatu
piedzinējs. Šo uzdevumu visbiežāk veica kāds no apkalpotājiem (kurinātājs,
garderobists),kas apmeklēja nekārtīgos lasītājus mājās un lūdza nodot
bibliotēkā laikā neatdotās grāmatas. Grāmatu piedzinējs par šo darbu
varēja saņemt atlīdzību no iekasētās soda naudas summas un padarītā
darba apjoma.
|