RĪGAS 9. BRĪVBIBLIOTĒKA – LASĪTAVA
NO 1926. GADA LĪDZ 1930. GADAM

Bibliotēka savu darbību uzsāk jau 1926. gadā, lai arī telpu jautājums vēl neskaidrs un kadru sastāvs vēl nenokomplektēts. Lasītāji gan vēl netiek apkalpoti, bet kā redzams no 9. bibliotēkas Inventāra grāmatām – grāmatu krājums jau tiek komplektēts no maija mēneša.

1926. gads.
1926.gadā bibliotēkas fondam tiek iepirktas 2325 grāmatas.
Bibliotēkas vajadzībām bibliotēkas pārzinis iegādājas Aspazijas, Pumpura, Veidenbauma, Skalbes, Blaumaņa, Poruka, Plūdoņa u.c. latviešu klasiķu Kopotu rakstu sējumus, kā arī ārzemju klasikas izdevumus. Tāpat tiek iepirktas daudzas grāmatas, kas veltītas Latvijas vēsturei, tautsaimniecībai, likumdošanai vai arī iepazīstina ar dažādām zinātņu nozarēm. Visvairāk grāmatu tiek iepirkts latviešu valodā, taču netrūkst arī izdevumu vācu un krievu valodās.
Visus ar bibliotēkas dibināšanu un attīstību veicamos darbus padara viens pats pārzinis J. Krūmiņš.

1927. gads.
1927. gadā visus bibliotekāros un administratīvos darbus veic pārzinis Jūlijs Krūmiņš, bet no1927. gada 15. oktobra tiek pieņemts darbā apkalpotājs (kurinātājs - sētnieks).
Lasītājiem bibliotēka joprojām vēl nav atvērta, jo notiek bijušo īrnieku izmitināšana citās telpās un bibliotēkas telpu remonts.
Gada beigās (oktobrī) telpas ir izremontētas, par to netieši liecina arī kurinātāja pieņemšana darbā.
Bibliotēkā no aprīļa līdz novembrim strādā praktikanti, kas palīdz komplektēt un kataloģizēt bibliotēkas fondu un iekārtot bibliotēku atvēršanai.

1928. gads.
Bibliotēka lasītājiem tiek atvērta 1928. gada 11. februārī.

1929. gads.

1930. gads.
Bibliotēka atver lasīšanas punktu Akas ielā 10, kura darbības nodrošināšanai Rīgas Pilsētas Valdes sēdē, kas notiek 1930. gada 1. aprīlī, tiek piešķirti Ls 1500. Lasīšanas punktā strādā divi darbinieki, kas nav iekļauti bibliotēkas darbinieku štatā.
1929./1930.g. bibliotēkas pārzinis sūta bibliotēkas apkalpotāju uz mājām pie lasītājiem pēc laikā nenodotām grāmatām, par ko lasītājiem bijis jāmaksā, tāpat kā par paziņojumu saņemšanu un nozaudētām lasītāju kartēm (daļa no iekasētās summas pienācās apkalpotājam – šī darba veicējam).