BIBLIOTĒKAS IZSNIEGŠANAS PUNKTI

1930. gada aprīlī 9. bibliotēka atver grāmatu izsniegšanas punktu ēkā Akas ielā 10, kur tajā laikā atrodas arī Rīgas Tautas Augstskolas telpas. Bibliotēkas izsniegšanas punkta darbības nodrošināšanai ir piešķirtas trīs telpas – bibliotēkas istaba, biroja istaba un telpa, ko izmanto kā garderobi.

Bibliotēkas dokumentācijā izsniegšanas punkts tiek reģistrēts dažādi - vietām kā 9. bibliotēkas „grāmatu izdalīšanas punkts”, bet vietām kā „lasīšanas punkts”. Šī izsniegšanas punkta darbības nodrošināšanai Rīgas Pilsētas Valdes sēdē, kas notiek 1930. gada 1. aprīlī, tiek piešķirti Ls 1500.

Telpu labiekārtošanai bibliotēka iegādājas vai piešķir no savām telpām izsniegšanas punktam nepieciešamos grāmatu plauktus un skapjus, kā arī 3 gleznas, 4 grafikas darbus, sienas spoguli un dzejnieka Raiņa krūšutēlu.

Lasīšanas punktā strādā divi darbinieki – Elfrīda Liepa un Jānis Vīksniņš, kas nav iekļauti bibliotēkas darbinieku štatā, jo ir Tautas augstskolas biedrības biedri. Izsniegšanas punkta atbildīgais vadītājs ir 9. bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš.

Izsniegšanas punktā lasa vairāk kā 500 pastāvīgo lasītāju.

1934. gada 21. jūlijā ir sastādīts akts, kurā tiek uzskaitītas izsniegšanas punkta fondā iekļautās grāmatas, kas ir bibliotēkas īpašums un grāmatas, kas pieder Tautas augstskolai. Bibliotēka lasītājiem no sava fonda ir piešķīrusi 671 grāmatu, no kurām 584 izdevumi pa zinātņu nozarēm sadalīti sekojoši:

Grāmatu fonda sadalījums pa zinātņu nozarēm liecina, ka izsniegšanas punkta fonda sastāvs ir kvalitatīvs un pārdomāts. To var secināt ielūkojoties arī uzskaitīto grāmatu aktā, kur reģistrēti tādi izdevumi, kā:

Fondā ir arī avīzes „Sociāldemokrāts” un „Valdības Vēstnesis” komplekti, kā arī Latvju Rakstu 24 burtnīcas (neiesietas).

Dažādu iemeslu dēļ, kas saistīti arī ar Tautas augstskolas slēgšanu,1934. gada 5. septembrī grāmatu izsniegšanas punkts Akas ielā 10 savu darbību beidz..

Vairāk pastāvīgu izsniegšanas punktu 9. bibliotēkai laikā līdz 1940. gadam nav.