9. BIBLIOTĒKAS PIRMAIS PĀRZINIS JŪLIJS KRŪMIŅŠ

Bibliotekārs un literāts Jūlijs Krūmiņš dzimis 1890. gada 21. septembrī Bauskas apriņķa Vecmuižas pagasta Krūmiņos lauksaimnieka ģimenē.

Mācījies Mūrmaņa komercskolā.

1926. gadā bijis žurnāla „Jaunais Cīrulītis” redaktors.

1926. gada vasarā Jūlijs Krūmiņš, Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļas uzdevumā, sāk nodarboties ar Rīgas 9. brīvbibliotēkas dibināšanas organizatoriskajiem un administratīvajiem darbiem un kļūst par bibliotēkas pirmo un vienīgo pārzini līdz pat 1940. gadam, bet no darba 9. bibliotēkā pilnībā aiziet 1941. gada 5. jūlijā.

Jūlijs Krūmiņš kā bibliotēkas pārzinis ne tikai veica ar bibliotēkas fonda komplektēšanu saistītos darbus, bet arī iegādājās bibliotēkas telpām nepieciešamo aprīkojumu (mēbeles, elektrības armatūru un spuldzes, kancelejas preces) un uzņēmās bibliotēkai atvēlēto telpu Vidzemes šosejā 5 (tagad Brīvības gatve 206) remonta pārraudzīšanu.

Bibliotēka, no atklāšanas dienas 1928. gada 11. februārī, kļūst par lasītāju iemīļotu un labi apmeklētu kultūras iestādi.

1932. gada rudenī tiek realizēts bibliotēkas ēkas piebūves projekts, kura izstrādāšanā piedalās arī Jūlijs Krūmiņš ar saviem priekšlikumiem par telpu izbūves principiem.

Pēc ēkas piebūves projekta realizēšanas, bibliotēkā aktivizējas sadarbība ar lasītājiem un kultūras darbiniekiem.

Bibliotēkas pārzinis arvien biežāk lūdz Rīgas pilsētas Valdei atļauju „noturēt bibliotēkā” pasākumus, kas domāti bērniem, jo 1931. gada 10. janvārī tiek atvērta īpaša bibliotēkas bērnu un jaunatnes nodaļa, kas arī ir zināms jaunums bibliotēku dzīvē.

Bērniem radās iespēja tikties ar rakstniekiem, uzklausīt viņu stāstījumu, iepazīties ar autoru jaunākajiem darbiem. Bibliotēkā viesojās gan Anna Brigadere, gan Ernests Birznieks – Upītis, gan Fricis Jansons un citi latviešu literāti.

Visu šo pasākumu organizators lielā mērā ir Jūlijs Krūmiņš, kas bērniem bija pazīstams arī kā saistošas bērnu grāmatas „Uciņa brīnumu dienas” autors un bērnu žurnāla „Jaunais Cīrulītis” izdevējs.

1934. gada maijā 9.bibliotēkā tiek atklāts rakstnieku Literārais muzejs (Rakstnieku stūrītis), kas vislielākajā mērā ir bibliotēkas pārziņa Jūlija Krūmiņa izsapņots, izlolots un realizēts darbs.

Šim rakstnieku stūrītim paplašinoties, izveidojās savdabīgs Literārais muzejs, kas iepazīstināja interesentus ar daudzu latviešu rakstnieku dzīvi un daiļradi.

Par šo savdabīgo muzeju vēlāk daudzi kultūras darbinieki izteicās visai atzinīgi, jo trīsdesmito gadu Rīgā apkopotu ziņu par daudziem latviešu rakstniekiem un dzejniekiem, gan populāriem, gan vēl mazpazīstamiem, nav daudz, tāpat kā vietu, kur iepazīt latviešu literatūras pasauli.

Bibliotēkas pārzinis Jūlijs Krūmiņš aktīvi iesaistījās arī Latvijas Bibliotekāru biedrības dzīvē, par ko liecina viņa publikācijas Latvijas Bibliotekāru biedrības izdotajā žurnālā „Bibliotekārs” 1937. gadā – „Bibliotēka un rakstnieks”, „Laimīgie bērni” un „Skola un bibliotēka”.

Šajos darbos Jūlijs Krūmiņš uzsver bibliotēku nozīmi bērnu izglītības ceļā, aicina kolēģus vienmēr pievērst uzmanību jaunajai paaudzei, kas beidzot sākusi saņemt tieši bērniem rakstītas grāmatas, ar kuru palīdzību bibliotēka sekmīgi var iesaistīties bērnu izglītības nodrošināšanā.

9. bibliotēkas pārzinis jau no bibliotēkas darbības pirmajiem gadiem arī dzīvo tajā pašā ēkā, kurā atrodas bibliotēka un vienmēr ir iesaistīts dažādos pasākumos, bibliotekārajās norisēs.

Jūlijs Krūmiņš laikā līdz 1940. gadam paspēj izveidot 9. bibliotēku par stabilu kultūras iestādi, kurā savu vietu var atrast ikviens lasītājs – gan bērns, gan pieaugušais, ne velti bibliotēkai trīsdesmito gadu beigās ir ap 5000 pastāvīgu lasītāju.