RĪGAS LATVIEŠU ATTURĪBAS BIEDRĪBA „AUSEKLIS” 1901. – 1906. GADĀ

1901. gads ienes lielas un radikālas pārmaiņas biedrības dzīvē. Biedrībā šajā gadā apvienojušies jau 70 atturības ideju atbalstoši cilvēki, bet kā biedru kandidāti uzņemti vairāk kā simts interesenti. Aktīvi biedrības darbībā iesaistās miertiesnesis Vitte, Dr. Aleksejevs, Fr. Treulands – Brīvzemnieks u.c. Par biedrības valdes sekretāru ievēlēts advokāts Gustavs Ķempels.

Atturības biedrības „Auseklis” komiteja uzsāk ļoti aktīvu darbību, lai jau tā paša gada beigās varētu atklāt biedrības Tautas namu. Priekšsēdis G. Ķempeļa kungs uzskata, ka ir izdevīgi apstākļi šāda nama izveidošanai. Tiek meklētas telpas, līdzekļi telpu īrei un biedrības nama aprīkojumam. Iecerētais izdodas.

1901. gada 23. septembrī Rīgas Latviešu Atturības Biedrība „Auseklis” atklāj pirmo Tautas namu Rīgā, Pēterburgas šosejā 5 Veidnera namā (Brīvības gatvē 206). Tautas nama vajadzībām tika noīrēts ēkas apakšstāvs, kas sastāvēja no sekojošām telpām - plašas zāles, koridora, ķēķa ar pieliekamā telpām un astoņām istabām, starp kurām bija ēdamistaba, smēķējamā istaba, dāmu istaba, bibliotēkas istaba, garderobes istaba un divas istabas ekonoma dzīvoklim.

Rodas ideja arī par alkoholiķu dziedinātavas izveidi.

Lai papildinātu biedrības kasi, tiek rīkoti arvien plašāki un daudzveidīgāki pasākumi. Vērmanes dārza minerālūdens iestādes zālē šajā gadā notiek 59 jautājumu izskaidrošanas vakari, kurus labi apmeklē, vidēji katrā vakarā ir ap 200 klausītāju – atturības kustības nebiedru. Lielu atsaucību gūst muzikāli – literāri vakari, jautrības jeb joku vakari, kā arī teātra izrādes, kas tiek spēlētas atzīstamā profesionālā līmenī.

Arī Tautas nama darbība no pirmās atklāšanas dienas ir ļoti plaša un daudzveidīga. Līdz gada beigām tiek izrādītas ap 10 teātra izrādēm, kā arī notiek literārie vakari ar dažādu jautājumu izskaidrošanu to otrajā daļā.

Tāpat biedrība atzīmē, ka notikuši ap 70 literāri vakari un vairāk kā 15 citi sarīkojumi.

No 1902. gada 16. augusta biedrība īrē arī telpas ēkas otrajā stāvā, tādejādi praktiski visa ēka nonāk biedrības rīcībā. Šeit tiek uzstādīti divi biljarda galdi un ierīkota garderobes istaba
1902. gada augusta mēnesī biedrība saņem arī atļauju Tautas nama ēkā atvērt grāmatu pārdotavu un lasāmu bibliotēku.

Diemžēl turpinās arī iepriekšējo gadu nesaskaņas. 1902. gadā J. Asars, Fr. Mierkalns, J. Peņģerots un vairāki citi biedri izstājas no biedrības G. Ķempeļa uzskatu dēļ, kas kopā ar saviem domubiedriem iestājas pret progresīvām idejām ne tikai atturības jomā, bet arī sabiedriskā dzīvē, un sāk pielietot policejiskus līdzekļus biedrības darbības koriģēšanā.

Tomēr biedrības saimnieciskā dzīve šajā laikā norit it sekmīgi – biedrības kapitāls vienā gadā pieaug desmit reizes straujāk nekā visos iepriekšējos 10 gados kopumā. Tāpēc tiek nolemts labāk izbūvēt skatuvi un izgatavot jaunas dekorācijas dažādiem uzvedumiem.

Vairākiem studentiem atturībniekiem šajā gadā tika piešķirtas lielākas stipendijas.

1904. gadā ievēl jaunu dāmu komitejas vadību. Par atturības biedrības „Auseklis” dāmu komitejas priekšnieci ievēl Annu Brigaderi.

„Ausekļa” vadība lielākoties šajā laikā atradās Dienas Lapas aprindām tuvu ļaužu rokās, bet pašā biedrībā un dāmu komitejā bija arī diezgan stipra opozīcija. Kādā no dāmu komitejas vakariem tiek uzaicināts Kārlis Skalbe, kas nolasa savu pasaku „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”, par ko sajūsminās Anna Brigadere, bet ne visi biedri un atbalstītāji.

Ap 1904. gada pavasari Anna Brigadere uzraksta citam „Ausekļa” biedreņu vakaram viencēliena joku ludziņu „Čaukstenes”. Sākumā gan bijusi doma pārtulkot kādu mazu ludziņu, taču Brigaderei neviena neiepatīkas, tāpēc tiek rakstīts jauns viencēliens. Tas top uzrakstīts vienas stundas laikā – prototipi jau viņai visi zināmi no dzīvē pieredzētā. Ludziņu dāmu komitejas biedrenes nospēlē Olava skolas zālē.

1905. gadā biedrības vadība atkal ir pietiekoši progresīva, lai atturības biedrība „Auseklis” varētu būt Rīgas progresīvo biedrību priekšgalā, kad tiek runāts par revolucionāro ideju skaidrojumiem.
Biedrība atver bērnudārzu, turpinās Tautas nama darbība, kurā darbojas gan skatuve ar zāli, gan bibliotēka ar lasītavu un tējnīca.

Laika posmā no 1901. gada līdz 1906. gadam biedrība katru gadu izdod savu kalendāru un „Ausekļa” gadagrāmatu, kur galvenokārt publicēti materiāli par alkohola kaitīgumu, pamācoši literāri sacerējumi un populārzinātniski raksti par dažādām dabas zinātņu nozarēm – fiziku, astronomiju, cilvēka fizioloģiju un veselību.

1906. gada 23. janvārī tiek nodedzināts „Ausekļa” Tautas nams, un biedrība paliek bez telpām, jo tai, kā žūpības apkarotājai, citas biedrības nevar piedāvāt savas telpas, kurās darbojas krogi vai bufetes, un ir nopērkams arī alkohols.