„AUSEKĻA” TEĀTRIS

Atturības biedrības veidošanās sākumposmā kā kustības popularizētāja darbojās biedrības teātra trupa, kas strādāja amatieru teātra līmenī un periodiski iestudēja atsevišķas lugas, piedalījās literārajos vakaros un dzejas lasījumos. Regulāru un plašu darbību izvērst traucēja pastāvīgu telpu trūkums, aktieru trupas mainīgums un neprofesionalitāte.

Kā atturības biedrības „Auseklis” teātris - trupa darbojās Rīgā no 1901. līdz 1906. gadam jau ar pusprofesionāla teātra iezīmēm un ar vienu no labākajām Rīgas nomaļu skatuvēm un repertuāru. „Ausekļa” teātra darbība galvenokārt saistāma ar ēku Pēterburgas šosejā 5 (šobrīd ēka Brīvības gatvē 206), kur atradās Rīgas Latviešu Atturības biedrības „Auseklis” Tautas nams.

1901. – 1906. gadā teātris darbojās jau pastāvīga režisora vadībā.

No 1901. gada līdz 1904. gadam teātri vadīja Zeltmatis, tad 1904./1905. gadā Teodors Lejas – Krūmiņš, bet 1905./1906. gadā Roberts Tautmīlis - Bērziņš.

Trupā periodiski darbojās un skatuves gaitas uzsāka daudzi vēlāk plaši pazīstami aktieri:

Teātra trupa bija diezgan mainīga - lielākajai daļai „Ausekļa” aktieru bija jāstrādā arī vēl kāds maizes darbs, jo ieņēmumi no izrādēm bieži vien gandrīz nesedza izdevumus un nedeva peļņu. Tāpat aktieri centās piepelnīties vēl kādos citos Rīgas teātros, meklēja iespēju nopelnīt vairāk.

1902. gadā dibinājās Jaunais latviešu teātris, kas arī meklēja sev aktieru trupas locekļus un centās pārsolīt „Ausekli”.

Pamazām tomēr trupa nokomplektējās laba, tajā bija vairāk nekā pārdesmit cilvēku, kas kārtīgi veica savus pienākumus. Pirmajiem aktieriem maksāja noteiktus honorārus – 2 vai 3 rubļus par izrādi, kas gan nebija liela nauda.

Teātra repertuārā bija dažādu autoru lugas, kā pazīstamākie lugu autori minami:

  • Ādolfs Alunāns ar lugām „Kas tie tādi, kas dziedāja” un „Visi mani radi raud”,
  • Rūdolfs Blaumanis ar lugām „Ļaunais gars”, „Pazudušais dēls” un „Trīnes grēki”,
  • Nikolajs Gogolis ar lugu „Precības”,
  • Hermanis Zūdermanis ar lugām „Gods”, „Tauriņu kauja” un „Jāņu vakars”,
  • kā arī Oktavs Mirbo , M. Meterlinks, J. Palevičs, Dž. Verga un citi tajā laikā populāri un pazīstami dramaturgi.

Trupa iestudēja arī dzejas uzvedumus, kuru vidū minami Aspazijas, Raiņa un M. Gorkija dzejas vakari, un dzejas lasījumus, kur nozīmīgs sasniegums bija lomās lasītā Ļermontova poēma „Dēmons”, kā arī skatus no lugām, piemēram, Gētes „Fausta”.

Teātra vēsturnieki kā „Ausekļa” teātra iestudējumus atzīmējuši:

  • Alunāns Ā. „Kas tie tādi, kas dziedāja”
  • Alunāns Ā. „Mūsu pokāls”
  • Alunāns Ā. „Visi mani radi raud”
  • Ancengrūbers L. „Ļauna sirdsapziņa”
  • Bernšteins M. „Zils”
  • Bjernsons B. „Cimds”
  • Blaumanis R. „Ļaunais gars”
  • Blaumanis R. „Pazudušais dēls”
  • Blaumanis R. „Trīnes grēki”
  • Blaumanis R. „Zagļi”
  • Blūmentāls O. un Kadelburgs G. „Nelaimes putns”
  • Bormanis – Rīgens H. „Zaudēts gods”
  • Čirikovs J. „Sētas dzīvoklī”
  • Dreiers M. „Sieviešu ienaidnieks”
  • Duburs J. „Dziesmu un deklamāciju vakars” (Raiņa un Aspazijas dzeja)
  • Duburs J. „Ērglis un Šperbers”
  • Duburs J. un Deglavs A. „Precībās”
  • Filipi F. „Ērkšķu ceļš”
  • Folomejevs K. „Ļaunā bedre”
  • Fredro J.A. „Jaunais dakteris”
  • Fulda L. „Verdzene”
  • Gogolis N. „Precības”
  • Gruzna P. „Jauna gada vakarā”
  • Guckovs K. „Aizgājēji”
  • Holtejs K. „Lenore”
  • Kneizels R. „Beliala meita”
  • Kneizels R. „Muzikanta dziesmas”
  • Lejas - Krūmiņš T. „Ubags”
  • Meterlinks M. „Neaicinātais”
  • Mirbo O. „Zaglis”
  • Morē K. „Pagasta nabags”
  • Ņevežins P. „Otra jaunība”
  • Pabēržis P. „Dēļ maizes kumosa”
  • Pāvuls J. „Sievas dēļ”
  • Privka – Valēna M. „Viņi nāk!”
  • Rozentāls – Krūmiņš J. „Čigāniete”
  • Stepermaņu Krustiņš „Ūdens meita”
  • Šniclers A. „Mīlināšanās”
  • Šveņķis D. „Smalki ļaudis”
  • Timkovskis N. „Cīņa dēļ dzīves”
  • Tomsone – Cikorina M. „Alkšņos”
  • Tomsone – Cikorina M. „Elza”
  • Vahs R. „Saules stars”
  • Verga DŽ. „Sicīliešu zemnieku gods”
  • Vildenbruhs E. „Smaidule”
  • Zeibolts J. „Trīs soļi uz laimi”
  • Zūdermanis H. „Gods”
  • Zūdermanis H. „Jāņu vakars”

„Ausekļa” teātris kā jau pusprofesionāls teātris ar plašu repertuāru savas darbības laikā nevarēja iztikt bez pastāvīga sufliera, jo lugu iestudējumu bija daudz, tāpat kā izrāžu, bet laiks iestudēšanai - ļoti īss un saspringts.

Taču kāds laimīgs atgadījums palīdzēja „Ausekļa” teātra trupai vismaz uz laiku atrisināt sāpīgo sufliera jautājumu. Gluži nejauši atturības biedrības Tautas nama aktivitātēs sāka piedalīties jaunais un vēl nepazīstamais dzejnieks Kārlis Krūza, kas bija ar mieru pamēģināt sufliera amatu. Krūza izrādījās ļoti piemērots šim amatam, jo iestudējuma laikā sekoja līdzi lugas darbībai, spēja sajust aktieru spēlē nedrošību, kas ļāva laicīgi pateikt priekšā vajadzīgo frāzi.

Ziemas sezonas laikā teātra izrādes notika ik nedēļu, arī vasarās teātris turpināja savu darbību, jo pie „Ausekļa” Tautas nama iekoptajā dārzā ik vasaru iekārtoja dārza skatuvi, kur vasaras mēnešos tika izrādīti lugu iestudējumi, uzvedumi, notika deju vakari.

Galvenie „Ausekļa” teātra skatītāji un pasākumu apmeklētāji bija apkārtējo uzņēmumu strādnieki un darba inteliģence, kas meklēja izglītojošu un saturisku atpūtu bez alkohola un pārspīlējumiem.

Pēc ugunsgrēka teātra telpās 1906. gada 23. janvārī „Ausekļa” teātra darbība netika atjaunota.