TAUTAS NAMS NO 1901. GADA LĪDZ 1906. GADAM

Atturības biedrības „Auseklis” Tautas nams bija populāra dažāda vecuma cilvēku pulcēšanās vieta, jo Tautas nama telpas bija atvērtas katru dienu, kad vienmēr darbojās bibliotēka – lasītava, tējnīca un biljarda zāle.

Biedrības sarīkojumu grafiks bija sekojošs:

Sākotnēji teātra izrādes izrādīja rūpnīcas „Fēnikss” zālē, bet kad tur izrādījās neizdevīgi, tad ierīkoja Tautas namā pagaidu skatuvi, uz kuras varēja izrādīt mazākas lugas. Jau pirmās izrādes pierādīja, ka tuvākās apkārtnes iedzīvotāji aktīvi interesējas par notiekošo Tautas namā.

1902. gada pavasarim iestājoties, daudz tika domāts un darīts, lai labiekārtotu pie ēkas atrodošos dārzu. Pateicoties dažu dārzniecību īpašnieku atbalstam, mazkoptais dārzs, kas atradās pie Tautas nama, tika labi uzkopts un ierīkots par patīkamu atpūtas vietu. Dejošanai šeit tika ierīkota dārza dejas grīda, bet teātra spēlēšanai – vasaras skatuve. Netālu esošā rūpnīca „Union” ierīkoja dārzā lētu elektrisko apgaismojumu, ko vēlāk ierīkoja arī Tautas nama zālē un uz skatuves.

Pēc gada, 1902. gada 16.augustā biedrība noīrē arī šī nama otrā stāva telpas, jo Tautas nama darbība vērsusies plašumā, apmeklētāju kļuvis krietni vairāk, rīkotie pasākumi ieguvuši gan popularitāti, gan pastāvīgo apmeklētāju loku. Otrā stāva telpās tiek ierīkoti divi biljarda galdi un garderobes telpa.

No 1902. gada augusta ēkā darbojas arī grāmatu pārdotava un lasāmā bibliotēka (bibliotēka – lasītava), ko biedrība bija iecerējusi atvērt jau sen, vien nebija tādu iespēju – telpas tika īrētas dažādās vietās un uz neilgu laiku. Tagad tiek aicināti izdevēji ziedot grāmatas un laikrakstu eksemplāri lasāmam galdam – bibliotēkai. Atsaucība necerēti liela, jo dāvinātāji ir vairāk kā desmit izdevēji un ap divdesmit laikrakstu redakcijas.

Rudenim iestājoties, tika izveidota pastāvīga ziemas skatuve ar nepieciešamajām blakus telpām. Darbus veica būvuzņēmējs P. Radziņš, kas parūpējās arī par nepieciešamajām skatuves dekorācijām. Skatuves priekškaru pagatavoja jaunie daiļkrāsotāji J. Salnits un K. Ozoliņš.

Tā kā izdevās nolīgt ekonomu virtuvei, Tautas namā no pirmajām dienām tuvējo rūpnīcu strādnieki varēja paēst lētas pusdienas, kuru cenas salīdzinot ar citu ēstuvju piedāvājumu tiešām bija zemas:

Ēdienu cenas ar nodomu nolika zemākas par apkārtējo alus krogu cenām, lai tādejādi strādniekus piesaistītu ar labām pusdienām bez alkohola. Izrīkojumu vakaros cenas noteica nedaudz augstākas, lai ar ieņēmumiem pasākumu vakaros varētu pabalstīt biedrības vajadzības.