ZELTMATIS (ERNESTS KĀRKLIŅŠ) – ATTURĪBAS BIEDRĪBAS „AUSEKLIS” TAUTAS NAMA VADĪTĀJS

Skatuves mākslas pedagogs un literāts Zeltmatis īst. vārdā Ernests Kārkliņš dzimis 1868. gadā Kabiles pagastā. Mācījies Kabiles pamatskolā un Kuldīgas apriņķa skolā.

1887. gadā Zeltmatis pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt Baltijas vagonu fabrikā par zīmētāja palīgu. No 1890. gada līdz 1900. gadam strādājis kā nodokļu valdes grāmatvedis Kuldīgā, kur aktīvi piedalījies arī teātra izrāžu rīkošanā. Gadsimtu mijā, būdams māsasvīra – burvju mākslinieka impresārijs, apbraukājis Vidusāziju, Sibīriju, Kaukāzu.

1901. gada jūnijā Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs atturības biedrības „Auseklis” valdes sekretārs Gustavs Ķempels iepazīstas ar rakstnieku Zeltmati, kas daudziem bija pazīstams kā Kuldīgas kultūras dzīves attīstītājs un 1895. gadā sarakstītās lugas „Zilā mandaga” autors, kas ataino dzeršanas postu fabrikas strādnieka ģimenē. Šo lugu Rīgas Latviešu teātris bija uzņēmis savā repertuārā, bet Pēterburgas dramatisko lietu cenzūra to aizliedza izrādīt strādnieku kreiso uzskatu attēlojuma dēļ.

Zeltmatis divas sezonas (1887./88. un 1888./89.g.) bija darbojies arī Rīgas Latviešu teātrī Rodes - Ebelinga vadībā, pēc tam astoņus gadus vadījis teātra izrādes Kuldīgas Sadraudzības biedrības un Amatnieku biedrības sarīkojumos. Bez tam divus gadus viņš bija ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulču dramatiskās rakstniecības referentu.

Vēstulē G. Ķempelim Zeltmatis piekrīt uzņemties Tautas nama vadītāja darbu, lai gan alga ir niecīga un ar to pietiek tikai uzturam. Uzņemoties šī darba pienākumus, Zeltmatis cer iztrūkstošo summu piepelnīt ar rakstniecību, jo domā, ka, sakārtojot tautas nama darbību, atliks daudz brīva laika savu interešu izkopšanai.

Lai vairāk laika paliktu darba pienākumu veikšanai un lētāka iztikšana, no 1901. gada 24. septembra Zeltmatis sāk arī dzīvot ēkā Pēterburgas šosejā 5, kur atrodas gan „Ausekļa” Tautas nams, gan izīrējami dzīvokļi. Vienā no dzīvokļiem Zeltmatis nodzīvo līdz pat 1905. gada 10. februārim.

Darba sākumposmā viss gan darba, gan atpūtas laiks bija jāvelta Tautas nama iekārtošanas darbu veikšanai. Tas prasīja daudz enerģijas un pūļu. Tā kā līdzekļu bija maz, Zeltmatim nācās ne tikai pašam nodarboties ar remonta un iekārtošanas darbiem, bet arī vākt ziedojumus ēkas uzturēšanai un aģitēt par pasākuma lietderību runājot un skaidrojot atturības kustības mērķus.

Zeltmatis neatlaidīgi rūpējās par to, lai Tautas namā iekārtotu teātra izrādēm atbilstošu skatuvi un nodibinātu pastāvīgu aktieru trupu, kas sniegtu izrādes katru svētdienu vai svētku dienās. Sākumā pēc Zeltmata ieteikuma tika pagatavotas vienas istabas dekorācijas ar trim durvīm un logu, lai varētu izrādīt kaut nelielas lugas ar nesarežģītām dekorācijām. Vēlāk dekorāciju sarežģītība un apjoms pakāpeniski pieauga.

Saskaņā ar paša Zeltmata izstrādāto projektu, biedrības valde uzticēja viņam trupas noorganizēšanu un teātra vadību.

Tā no 1901. gada līdz 1904. gadam Zeltmatis vadīja atturības biedrības „Auseklis” teātri, kur vienlaikus nācās veikt gan teātra direktora, gan režisora pienākumus, daudzās izrādēs atveidojot arī lielākas vai mazākas lomas, vajadzības gadījumā strādājot arī par apgaismotāju, butaforu, skatuves meistaru. Tāpat arī bieži nācās izlīdzēt izrādēs ar mēbelēm no sava dzīvokļa, jo teātra darbības sākumā to pietrūka.

Vieni no pirmajiem iestudējumiem uz „Ausekļa” Tautas nama teātra skatuves, kur piedalījās arī Zeltmatis, bija lugu „Zils” – autors M. Bernšteins un „Elza” – autore Tomsone – Cikorina pirmizrādes.

Zeltmatis „Ausekļa” teātrī veidojis vairāk kā 30 iestudējumu, nodarbinot tajos gan trupas pastāvīgos aktierus, gan pieaicinot viesaktierus, ja tas nepieciešams izrādes kvalitātei.

Zeltmatim izdodas iekļaut trupā dažus jau spēlējušus aktierus, kā Tiju Bangu, Emīliju Griķīti, Zelmu Freimani – Veicu, Reinholdu Veicu, Robertu Holcmani u.c. Tomēr lielāko sapni – profesionālu aktieru sagatavošanu, „Ausekļa” teātra laikā vēl neizdodas realizēt.

Pēc savas darbības pabeigšanas atturības biedrības „Auseklis” Tautas namā, no 1904. gada rudens Zeltmatis strādā laikrakstā „Dienas Lapa” kā redakcijas loceklis un teātra un literatūras kritiķis.

1909. gadā Zeltmatis Berlīnē pabeidz dramatiskās mākslas augstskolas režisoru kursu un kopā ar J. Duburu Rīgā nodibina Latvju dramatiskos kursus, kas ir pirmā profesionālā latviešu aktieru skola.

Zeltmatis sarakstījis arī vairākas rokasgrāmatas aktieriem. 1923. gadā tiek izdota grāmata „Skatuves māksla”, kas sarakstīta kopā ar vēlāko „Ausekļa” teātra vadītāju un režisoru Teodoru Lejas – Krūmiņu.

Režisors un aktieris Zeltmatis nodarbojies arī ar literāro darbību, lielāko daļu daiļdarbu gan sacerot pēc savām darba gaitām „Ausekļa” teātrī.