ATTURĪBAS BIEDRĪBAS „AUSEKLIS” TAUTAS NAMA DIBINĀŠANA

1901. gada vasarā atturības biedrības „Auseklis” valdes sekretārs advokāts Gustavs Ķempelis ierosina pārrunas par Tautas nama atvēršanu, jo esot izdevīgi apstākļi šādas ieceres realizēšanai. Biedrības valde šim ierosinājumam labprāt piekrīt, jo cer tādejādi paplašināt savu darbību un uzlabot finansiālo situāciju.

Diezgan ātri un veiksmīgi izdodas noīrēt telpas, kas atrodas Rīgā, Pēterburgas šosejā 5 – Veidnera namā (tagad Brīvības gatve 206). Tautas nama vajadzībām tika noīrēts ēkas apakšstāvs, kas sastāvēja no sekojošām telpām - plašas zāles, koridora, ķēķa ar pieliekamā telpām un astoņām istabām, starp kurām bija ēdamistaba, smēķējamā istaba, dāmu istaba, bibliotēkas istaba, garderobes istaba un divas istabas ekonoma dzīvoklim.

Taču Tautas nama atvēršanu aizkavē grūtības, jo biedrībai trūkst nepieciešamā inventāra – krēslu, galdu, trauku un citu saimniecības priekšmetu. Trūkst arī naudas līdzekļu mēbeļu iegādei. Naudu biedrība cer iegūt ar ziedojumu vākšanu un labvēļu atbalstu, tādēļ biedrības valde griežas pie pazīstamām firmām un rūpniecības uzņēmumiem ar lūgumrakstiem par ziedošanu labdarīgiem mērķiem, lai strādnieki varētu dabūt lētas pusdienas bez alkoholiskiem dzērieniem jaunā Tautas nama tējnīcā.

Tautas nama ēka atradās fabriku un rūpnīcu rajonā. Tuvumā bija divas lielas fabrikas: vagonu rūpnīca „Fēnikss” un elektrisko piederumu fabrika „Union”, kā arī daudzas mazākas rūpnīcas un privāti uzņēmumi. Bez tam atturības biedrībai bija sava zināma publika, kas apmeklēja „jautājumu izskaidrošanas vakarus” un teātra izrādes, ko reizēm sarīkoja paši biedrības biedri. Līdz šim sarīkojumi bija notikuši dažādās telpās, taču nu bija cerība visus biedrības pasākumus – sarīkojumus, sēdes, sapulces, teātra izrādes, kora koncertus, orķestra mēģinājumus un citas aktivitātes, noturēt vienuviet – pašiem savā Tautas namā.

Vienlaikus ar telpu remontu un aprīkojuma iegādi, tika domāts arī par Tautas nama pārvaldnieka amata kandidātu. Šeit vajadzēja enerģisku, lietpratīgu, godīgu un uzticamu cilvēku, kas ievērotu savā dzīvē arī atturības principu. Par Tautas nama pirmo pārvaldnieka amata izpildītāju kļūst „Ausekļa” biedrs – jaunais rakstnieks Jānis Šmits, kas tomēr netop par pastāvīgo šī darba veicēju, jo raksturā pārāk kluss un mazenerģisks. Biedrība turpināja meklēt nama pārvaldnieku jeb ekonomu.

1901. gada jūnijā Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs biedrības valdes sekretārs Gustavs Ķempelis iepazīstas ar rakstnieku Zeltmati, kas agrāk bija nodarbojies ar kultūras dzīves attīstīšanu Kuldīgā un bija arī autors lugai „Zilā mandaga”, kas stāsta par dzeršanas postu. To visu zinot, Ķempelim šķita, ka Zeltmatis varētu būt piemērota persona tautas nama pārvaldnieka amatam. Pats Zeltmatis atbildes vēstulē arī raksta, ka labprāt uzņemtos „Ausekļa” tautas nama mākslinieciskā vadītāja pienākumus, apsolīdams nelietot alkoholiskus dzērienus un popularizēt atturības idejas.

Zeltmati Tautas namā sagaidīja daudz un dažādi darba pienākumi, jo līdz nama atvēršanai bija atlicis maz laika un daudz darba. Vispirms jau nācās ar „Ausekļa” biedrības valdes ziedojumu listi apstaigāt tuvāko fabriku direkcijas, lai savāktu līdzekļus inventāra iegādei. Tā kā Zeltmatis bija labs pārliecinātājs, nepieciešamos naudas līdzekļus un sadzīves priekšmetus izdodas savākt.

Tautas nama atvēršanu ar dāvinājumiem pabalstīja:

  • „Provodņik”, gumijas izstrādājumu rūpnīca,
  • „Union”, Krievu elektriskās sabiedrības Rīgas filiāle,
  • Pāvela G. Popova tērauda un dzelzs preču veikals Lielajā Grēcinieku ielā 35,
  • M. P. Silenieks, latvieša Angļu tērauda preču un ķēķa lietu pārdotava Tērbatas ielā 7,
  • pirmais speciālais mājas un ķēķa iekārtu veikals lielajā Smilšu ielā 8,
  • Jessens un biedri, porcelāna trauku fabrika Jaunmīlgrāvī,
  • porcelāna trauku, lampu un pulksteņu veikals Šāļu ielā 11,
  • M. G. Kuzņecova porcelāna trauku fabrika,
  • Angļu tērauda preču veikals Kaļķu ielas un Teātra bulvāra stūrī Nr.2,
  • M. Trofimova lampu un trauku veikals Kungu ielā 10,
  • I. Osipova audeklu un veļas veikals Kungu ielā 18,
  • lampu fabrika Slokas ielā 82,
  • Martinsona dzelzs, tērauda, svina, alvas un čuguna izstrādājumu noliktava Tērbatas ielā 16/18,
  • G. Pirvics un biedri, mašīnu fabrika un dzirnavu akmeņu noliktava Pēterburgas šosejā 3,
  • dēļu zāģētava Pēterburgas šosejā 2/4,
  • koku fabrika Pārdaugavā, Oskara ielā 7,
  • koku fabrika Maskavas priekšpilsētā, ar kantori Kungu ielā 13,
  • V. Kleinberga koku fabrika Bolderājā,
  • Baloža koku tirdzniecība,
  • namu un būvju uzņēmējs K. Ķergalvis,
  • namdaris un būvju uzņēmējs P. Radziņš,
  • M. Pagasta galdniecība ar tvaika spēku,
  • namdaris Kūlmanis un viņa būvju galdniecība,
  • podu fabrika Bruņinieku ielā 75,
  • mūrniekmeistars un būvju uzņēmējs A. N. Renburgs,
  • podnieks M. Svārpstiņš,
  • krāsotāju darbnīca Jāņu ielā 16,
  • Eglīts un Krūmiņš, krāsotāju darbnīca Torņa ielā 15,
  • Valdmaņa pulksteņu un zelta lietu veikals Marijas ielā 10a,
  • B. Sarkana darbnīca Tukumā,
  • Vāgnera mākslas dārzniecība Nikolaja ielā 69,
  • dārzniecība I. Ganību dambī 21,
  • F. Lasmaņa sēklu tirdzniecība,
  • K. Ozoliņa apzeltīšanas un bilžu ierāmēšanas darbnīca Aleksandra ielā 24,
  • F. Cielava fotogrāfa darbnīca un vēl citas iestādes.

Vairākas firmas un darbnīcas savas preces pārdeva par pazeminātām cenām, lai tādejādi paātrinātu Tautas nama atvēršanu un ietaupītu biedrības ne pārāk lielos līdzekļus, ko Zeltmatim bija izdevies savākt.

Šeit minami tādi labdari, kā:

  • Libera mēbeļu veikals Marijas ielā 13, Berga bazārā,
  • spoguļu veikals Teātra bulvārī 7,
  • trauku un manufaktūras preču veikals Pēterburgas šosejā 9,
  • galdnieku darbnīca Aleksandra ielā 93 u.c.

Biedrības Tautas nama atklāšana notika 1901. gada 23. septembrī ar lielu atklāšanas pasākumu, kam bija visai plaši priekšdarbi.

Tika nodibināts jaukts koris, šoreiz skolotāja Ādolfa Šillera vadībā, kas nama atklāšanas dienai par godu bija iemācījies vairākas dziesmas.

Arī dramatiskais pulciņš, kas darbojās jau sen iepriekš, šai dienai gatavoja teātra izrādi. Bija izraudzīta Folomejeva 4 cēlienu luga „Ļaunā bedre”, kur autors attēlo dzeršanas postu, kas sagandē ģimenes dzīvi. Izrādi gan nolēma rādīt tuvējās fabrikas „Fēnikss” zālē, jo nama iekārtojums vēl bija nepilnīgs – teātra izrādēm trūka skatuves.

Lai apliecinātu lojalitāti pastāvošajai varai, uz Tautas nama atklāšanas svinībām tika uzaicināti guberņas valdes žūpības apkarošanas nodaļas atbildīgi ierēdņi, pareizticīgo baznīcas priesteris, luterāņu mācītājs, kas izdarīja oficiālo nama iesvētīšanas ceremoniju.

Pasākumā bija ielūgti arī vairāki goda viesi, kas cildināja biedrību par tautas nama atvēršanu, bet biedrības sekretārs nolasīja referātu par biedrības darbību un tās atbalstītājiem. Runāja arī laikrakstu pārstāvji, kas solīja savās slejās atbalstīt atturības biedrības mērķus un centienus.

Par atklāšanas pasākumu nākošajā dienā rakstīja dažādi preses izdevumi, jo Tautas nama atklāšana bija nozīmīgs notikums Rīgas sabiedriskajā dzīvē.