 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
 |
|
|
TAUTAS NAMA DARBĪBA
1901. gada 23. septembrī Rīgas Latviešu Atturības Biedrība „Auseklis” atklāj pirmo Tautas namu Rīgā, Pēterburgas šosejā 5 Veidnera namā (Brīvības gatvē 206). Tautas nama vajadzībām tika noīrēts ēkas apakšstāvs, kas sastāvēja no sekojošām telpām - plašas zāles, koridora, ķēķa ar pieliekamā telpām un astoņām istabām, starp kurām bija ēdamistaba, smēķējamā istaba, dāmu istaba, bibliotēkas istaba, garderobes istaba un divas istabas ekonoma dzīvoklim.
No 1902. gada 16. augusta biedrība īrē arī telpas ēkas otrajā stāvā, tādejādi praktiski visa ēka nonāk biedrības rīcībā. Šeit tiek uzstādīti divi biljarda galdi un ierīkota garderobes istaba.
No 1902. gada augusta ēkā tika atvērta arī grāmatu pārdotava un lasāmā bibliotēka (bibliotēka – lasītava), ko biedrība bija iecerējusi jau sen, vien nebija tādu iespēju – telpas tika īrētas dažādās vietās un uz neilgu laiku. Tagad tika aicināti izdevēji ziedot grāmatas un laikrakstu eksemplārus lasāmam galdam – bibliotēkai. Atsaucība necerēti liela, jo dāvinātāji ir vairāk kā desmit izdevēji un ap divdesmit laikrakstu redakcijas.
Atturības biedrība „Auseklis” atbalsta arī pastāvīgas teātra trupas izveidi un darbību savā Tautas namā. No 1901. līdz 1906. gadam jau ar pusprofesionāla teātra iezīmēm un ar vienu no labākajām Rīgas nomaļu skatuvēm un repertuāru „Ausekļa” teātra darbība galvenokārt norit Tautas nama telpās Pēterburgas šosejā 5 (ēka Brīvības gatvē 206) līdz pat Tautas nama slēgšanai.
Tautas nama tējnīcā no pirmajām dienām tuvējo rūpnīcu strādnieki varēja paēst lētas pusdienas, kuru cenas salīdzinot ar citu ēstuvju piedāvājumu tiešām bija zemas. Tējnīca darbojās arī vakaros, kad Tautas nama telpās notika pasākumi vai teātra izrādes, taču vienmēr bez alkoholisku dzērienu tirdzniecības.
Veiksmīgi sāktā Tautas nama darbība turpinājās līdz 1906. gada 23. janvārim, kad ugunsgrēkā izdeg Tautas nama telpas, galvenokārt teātris, un biedrība nolemj namu neatjaunot.