„AUSEKĻA” TEĀTRA REŽISORI UN AKTIERI

„Ausekļa” teātrī kā režisori strādājuši:

Zeltmatis.
Skatuves mākslas pedagogs un literāts, īstajā vārdā Ernests Kārkliņš, dzimis 1868. gadā Kabiles pagastā. Mācījies Kabiles pamatskolā un Kuldīgas apriņķa skolā.

1887. gadā Zeltmatis pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt Baltijas vagonu fabrikā par zīmētāja palīgu. No 1890. gada līdz 1900. gadam strādājis kā nodokļu valdes grāmatvedis Kuldīgā, kur aktīvi piedalījies arī teātra izrāžu rīkošanā. Gadsimtu mijā, būdams māsasvīra – burvju mākslinieka impresārijs, apbraukājis Vidusāziju, Sibīriju, Kaukāzu.

Zeltmatis divas sezonas (1887./88. un 1888./89.g.) bija darbojies arī Rīgas Latviešu teātrī Rodes - Ebelinga vadībā, pēc tam astoņus gadus vadījis teātra izrādes Kuldīgas Sadraudzības biedrības un Amatnieku biedrības sarīkojumos. Bez tam divus gadus viņš bija ievēlēts par Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulču dramatiskās rakstniecības referentu.

1901. gadā piekrīt uzņemties Tautas nama vadītāja darbu, lai gan alga ir niecīga un ar to pietiek tikai uzturam. Uzņemoties šī darba pienākumus, Zeltmatis cer iztrūkstošo summu piepelnīt ar rakstniecību, jo domā, ka, sakārtojot tautas nama darbību, atliks daudz brīva laika savu interešu izkopšanai.

Lai vairāk laika paliktu darba pienākumu veikšanai un lētāka iztikšana, no 1901. gada 24. septembra Zeltmatis sāk arī dzīvot ēkā Pēterburgas šosejā 5 (Brīvības gatvē 206), kur atrodas gan „Ausekļa” Tautas nams, gan izīrējami dzīvokļi. Vienā no dzīvokļiem Zeltmatis nodzīvo līdz pat 1905. gada 10. februārim.

Zeltmatis neatlaidīgi rūpējās par to, lai Tautas namā iekārtotu teātra izrādēm atbilstošu skatuvi un nodibinātu pastāvīgu aktieru trupu, kas sniegtu izrādes katru svētdienu vai svētku dienās.

Atsaucoties uz iecerēm un saskaņā ar Zeltmata paša izstrādāto projektu, biedrības valde uzticēja viņam trupas noorganizēšanu un teātra vadību.

Tādā kārtā no 1901. gada līdz 1904. gadam Zeltmatis vadīja atturības biedrības „Auseklis” teātri, kur vienlaikus nācās veikt gan teātra direktora, gan režisora pienākumus, daudzās izrādēs atveidojot arī lielākas vai mazākas lomas, vajadzības gadījumā strādājot arī par apgaismotāju, butaforu, skatuves meistaru.

Vieni no pirmajiem iestudējumiem, kuros piedalās arī Zeltmatis, bija lugu „Zils” – autors M. Bernšteins un „Elza” – autore Tomsone – Cikorina, pirmizrādes.

Zeltmatim izdodas iekļaut trupā dažus jau spēlējušus aktierus, kā Tiju Bangu, Emīliju Griķīti, Zelmu Freimani – Veicu, Reinholdu Veicu, Robertu Holcmani u.c.

Zeltmatis „Ausekļa” teātrī režisējis vairāk kā 30 iestudējumu, nodarbinot tajos gan trupas pastāvīgos aktierus, gan pieaicinot viesaktierus, ja tas nepieciešams izrādes kvalitātei.

1904. gadā radās nesaskaņas „Ausekļa” valdes un Zeltmata starpā. Tika pārmests, ka Zeltmatis nerespektējot biedrības intereses, bet vadot teātri tā, it kā tas būtu viņa īpašums. Zeltmata sarūgtinājums bija pārāk liels, lai to aizmirstu, tāpēc viņš tā paša gada ziemā darbu „Ausekļa” teātrī pamet.

Pēc savas darbības pabeigšanas atturības biedrības „Auseklis” Tautas namā, no 1904. gada ziemas Zeltmatis strādā laikrakstā „Dienas Lapa” kā redakcijas loceklis un teātra un literatūras kritiķis.

1909. gadā Zeltmatis Berlīnē pabeidz dramatiskās mākslas augstskolas režisoru kursu un kopā ar J. Duburu Rīgā nodibina Latvju dramatiskos kursus, kas ir pirmā profesionālā latviešu aktieru skola.

Zeltmatis sarakstījis arī vairākas rokasgrāmatas aktieriem. 1923. gadā tiek izdota grāmata „Skatuves māksla”, kas sarakstīta kopā ar vēlāko „Ausekļa” teātra vadītāju un režisoru Teodoru Lejas – Krūmiņu.

Teodors Lejas – Krūmiņš.
Teātra darbinieks (aktieris un režisors), literāts un tulkotājs Teodors Lejas – Krūmiņš dzimis 1871. gada 17. aprīlī Rīgā, laivinieka ģimenē Bolderājas pusē.

Mācījies Rīgas Pētera un Pāvila pilsētas skolā, tad tālākizglītojies pašmācības ceļā.

Teātra mākslas pamatus apguvis pie Rodes – Ēbelinga, bet no 1890. gada pats vadījis dažādu Rīgas biedrību teātru trupas.

Atturības biedrības „Auseklis” teātra trupu vadījis 1904./1905. gadā, kad pats piedalījies arī trupas izrādēs. Viņa lielākie iestudējumi uz „Ausekļa” skatuves ir – L. Ancengrūbera „Ļauna sirdsapziņa”, K. Holteja „Lenore”, J. Čirikova „Sētas dzīvoklī”. Režisora Teodora Lejas – Krūmiņa atvadu izrāde notiek 1905. gada augustā, kad viņš pārtrauc sadarbību ar „Ausekļa” biedrību un teātri.

1923. gadā kopā ar Zeltmati sarakstījis grāmatu „Skatuves māksla”.

Roberts Tautmīlis – Bērziņš.
Teātra darbinieks, dramaturgs un kritiķis Roberts Tautmīlis – Bērziņš dzimis 1873. gada aprīlī Rīgā.

Ap 1890. gadu Roberts Tautmīlis – Bērziņš sāk aktiera gaitas un mazo teātru trupu vadīšanu uz Rīgas nomaļu skatuvēm.

Tautmīlis – Bērziņš spēlējis „Ausekļa” teātra uzvedumos un 1905. gadā bijis šī teātra režisors un vadītājs. Gada laikā „Ausekļa” teātrī iestudējis ap 15 lugu, kurās pats bieži piedalījies kā aktieris.

Režisora Tautmīļa – Bērziņa vadībā izrādēs piedalās aktieri T. Amtmanis, M. Celmiņa, E. Griķīte, Ā. Kaktiņš, R. Holcmanis, N. Gruzna u.c.

Roberts Tautmīlis – Bērziņš laikā no 1905. gada 1. septembra, kad sākās teātra rudens/ziemas sezona, līdz 1906. gada janvārim, kad izdeg „Ausekļa” teātra telpas, paspēja novadīt 24 teātra izrādes, ko apmeklēja 2192 skatītāji. Īpaši skatītājiem patīk Dubura veidotais dziesmu un deklamāciju vakars ar Raiņa un Aspazijas dzeju.

No 1900. gada līdz 1913. gadam Roberts Tautmīlis – Bērziņš regulāri publicē presē ikgadējus pārskatus par teātra izrādēm dažādos teātros.

Režisors un aktieris R. Tautmīlis – Bērziņš, līdzīgi kā Zeltmatis, lai būtu tuvāk aktieriem un teātrim, apmetas uz dzīvi Tautas nama ēkas izīrējamajos dzīvokļos un nodzīvo tur no 1903. gada 16. septembra līdz 1906. gada 1. martam.

No 1906. gada līdz 1908. gadam nodibina un vada vairākus latviešu teātra žurnālus – „Skatuve”, „Teātrs”.

1910. gadā sastāda rokasgrāmatu teātra vadītājiem.

Rakstījis apcerējumus par dramaturģiju un teātra darbiniekiem.

Teātra trupā periodiski darbojās:

Teātra trupas interesantākie aktieri un viņu lomas: