RĪGAS LATVIEŠU ATTURĪBAS BIEDRĪBAS „AUSEKLIS” PIRMIE DESMIT GADI

1891. gada februārī kopā sanāk 22 biedri, kam ir atļauja sapulcēties, lai dibinātu „sātības biedrību”. Viens no dibināšanas ierosinātājiem ir strādnieks Alberts Muņķens, kas, atgriezies no Amerikas un Anglijas Rīgā, ierauga lielo alkohola postu un rosina uz pretalkohola pasākumiem. Tiek izstrādāti statūti jauna tipa organizācijai – atturības biedrībai. Biedrība iegūst nosaukumu „Auseklis”, ievēl biedrības priekšsēdētāju. Par sātības biedrības pirmo priekšnieku kļūst Krastiņš, kas izrādās nav atturībnieks un vēlāk pat traucē biedrības darbību. Rudenī, pēc statūtu apstiprināšanas, biedrība svin atklāšanas svētkus. Šajā gadā nodibinās arī biedrības dziedāšanas koris.

1892. gads paiet aktīvā darbībā. „Sātības biedrība” sāk izmantot savā nosaukumā vārdus „atturības biedrība”, jo atturība ir tas princips, kuram biedrības biedri seko (pilnībā biedrība tiek pārdēvēta tikai 1896. gadā). Šajā gadā no biedrības gan nākas izslēgt vairākus biedrus, kuri neizpilda biedrības galveno likumu – atturība. Lai turpmāk tā nenotiktu, tiek pieņemts lēmums, ka kandidātu pārbaudes laiks pirms uzņemšanas biedrībā būs vismaz 14 dienas.

Biedrība ar labdarības tirdziņa palīdzību grib sākt līdzekļu vākšanu ļaužu ķēķa un tējnīcas atvēršanai. Lai veiktu iecerēto, pie biedrības tiek dibināta arī dāmu komiteja. Diemžēl atļauja tirdziņa organizēšanai tiek saņemta tikai pēc 2 gadiem. Līdz atļaujas saņemšanai, dāmu komiteja rīko gan tējas, gan muzikālus vakarus.

1892. gada vidū biedrībā ienāk sūdzības par biedrības priekšnieka patvarību un nolaidību naudas lietās. Lai novērstu domstarpības, tiek ievēlēta biedrības revīzijas komisija, kas konstatē iepriekšējās vadības radīto naudas iztrūkumu 147 rubļu apmērā. Piedzīt iztrūkumu izrādās neiespējami, tāpēc gada beigās kasē ir tikai 9 rubļi un 12 kapeikas. Tiek ievēlēts jauns biedrības priekšnieks Krauze.

Kopā ar Bārbeles sātības biedrību „Dzirkstele” tiek izdotas pretalkoholiskas pamācošas lapas 5000 eksemplāros, kuras izplata arī Dzelzavas un Jelgavas sātības biedrības. Rodas ideja izdot arī īpašu biedrības kalendāru.

Par kora vadoni šajā gadā kļūst K. Reinholds, kas pats arī dod telpas dziedātāju mēģinājumiem.

Notiek dažādu jautājumu izskaidrošanas vakari, koncerts, izbraukumi zaļumos. Biedrības biedri griežas pie ārstiem, skolotājiem, redaktoriem, cerot uz atbalstu plašāku un biežāku jautājumu vakaru organizēšanā. Berga bazārā svētdienās tiek rīkoti priekšlasījumi.

Grāmatu tirgotājs Altbergs dāvina biedrībai vairākas grāmatas, kas papildina biedru jau agrāk sagādāto grāmatu skaitu. Šīs dāvinātās grāmatas tad arī liek pamatus biedrības bibliotēkai.

Oktobrī biedrība svin gada svētkus, bez goda mielasta, bet ar jautrības vakaru.

Ar biedrību sāk sadarboties skolotājs un rakstnieks Freiberģis – Brīvkalnieks. Biedrība izdod skrejlapiņas un pirmo Brīvkalnieka brošūru drukas iespiedumā par alus, brandvīna un vīna dzeršanu un šo ieradumu kaitīgumu.

1893. gadā par biedrības priekšnieku gada sapulcē ievēl G. Eulenbergu (Pūcīšu Ģedertu), Brīvkalnieks kļūst par biedrības goda biedru. Kopējais biedrības biedru skaits – 51 biedrs. Biedrība savas sēdes sāk noturēt biedrības pastāvīgās telpās, ko atrod par iespējamu īrēt. Biedrības kasē gada beigās ir 132 rubļi un 95 kapeikas.

Dāmu komiteja sāk noguldīt krājkasē naudu tējnīcai. Biedrība lemj, ka šos naudas līdzekļus būtiski varētu papildināt biedru ikmēneša maksājumi 10 kapeiku apmērā.

Turpinās literāro vakaru organizēšana, tagad tādi tiek sarīkoti arī ārpus Rīgas. Notiek vairāki izbraukumi zaļumos. Veidojas teātra komisija.

1894. gadā par priekšnieku atkal ievēl Eulenbergu. Gada vidū biedrībā sastāv 38 biedri.

Lielākais biedrības pasākums - 1894. gada 21. augustā „Uļeja” telpās uzvestā Sarķa luga „Rīta blāzma”.

1895. gadā par biedrības priekšnieku no jauna tiek ievēlēts G. Pūcītis – Eulenbergs, bet jau 29. jūlijā viņš atsakās no amata un izstājas no biedrības. Viņa vietā par priekšnieku izvēl Dr. A. Priedkalnu. Biedrībā šajā gadā ir 42 reģistrēti biedri.

Gada ieņēmumu galvenie avoti ir jautājumu izskaidrošanas vakari, kurus no 27. oktobra rīko Dzirnavu un Marijas ielu stūra namā. Šī gada laikā pavisam notiek 10 jautājumu vakari, kurus apmeklē līdz 300 personām katru.

Biedrības koris K. Reinholda kunga vadībā piedalās 4. vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos Jelgavā un izpelnās IV godalgu – karoga lentu. Pēc svētkiem biedrības komiteja nolemj, ka koris prasa vairāk izdevumu nekā ieņēmumu, tāpēc tam darbība jāpārtrauc.

Tiek organizēti arī izbraukumi zaļumos uz Siguldu, Mangaļiem, Bulduriem.

Sv. Ģertrūdes baznīcā tiek sarīkots garīgs koncerts.

„Uļeja” biedrības telpās tiek izrādīta Aspazijas drāma „Neaizsniegts mērķis”.

1896.gadā biedrības priekšnieks atkal ir skolotājs A. Priedkalns. Tiek sastādīts kārtības rullis, kurā ievietotas instrukcijas visām biedrības nodaļām un komisijām, no šī gada biedrības pilns nosaukums ir Rīgas Latviešu Atturības biedrība „Auseklis”. Biedrībā 47 biedri. Biedrība īrē telpas L. Ņevas ielā 27, biedrības biedra A. Zeidmaņa kunga īpašumā. Gada ienākumi tiek noguldīti tējnīcas atvēršanai.

Žurnāla izdošanai ziedoto biedru naudu pārvērš par stipendiju atturīgiem studentiem, un ar šo gadu šo summu sāk pavairot ar „atpirkšanos no Jaungada vizītēm” atturīgu studentu stipendijām par labu. Pasākums atkārtojas ik gadu.

Komiteja sarīko 2 teātra izrādes: „Uļjā” izrāda Sarķa lugu „Ugunsgrēks” un Jonatana biedrībā Skujiņa lugu „Veikalnieks”.

„Ausekļa” biedri sarīko arī balles un izbrauc zaļumos uz Mangaļiem un Pavasara biedrību.

Tiek sarīkoti 24 jautājumu vakari, 2 no tiem Cerības biedrībā. Katru sarīkojumu apmeklē 100-300 interesenti. „Ausekļa” komiteja šajā gadā griežas pie Ķeizariskās Marijas iestāžu pārvaldes ar lūgumu atbrīvot jautājumu vakarus no labdarības nodokļa.

Arī dāmu komiteja pati saviem spēkiem sarīko gājienu zaļumos, divas balles un decembra mēneša vidū plašu tirdziņu. 300 rubļus no izrīkojumu peļņas un 200 rubļus lielo naudas dāvinājumu dāmas nogulda tējnīcas atvēršanai. Dāmu komitejā darbojas: priekšniece M. Peņģerota kundze, kasiere Zeidmaņa kundze, rakstvede Ozola jaunkundze.

1897. gads iezīmīgs vispirms ar kārtējo atturības biedrības priekšnieku maiņu, jo biedrībā atkal uzvirmo ķildas, nesaticība un savstarpējas apsūdzības. Gada sapulcē no sava amata atsakās pagājušā gada priekšnieks A. Priedkalns, kura vietā ievēl skolotāju K. Reinholdu. Nākošā biedrības galvas maiņa notiek pavisam drīz – jau aprīlī par biedrības vadītāju ievēlē J. Peņģerotu, jo arī Reinholds atsakās no biedrības vadīšanas darbiem. Biedru skaits – 44. Šajā gadā „Auseklis” atkal maina biedrības telpas – biedrība pāriet uz Palīdzības biedrības „Zieds” telpām.

Šajā gadā Brīvkalnieka brošūru „par alus, brandvīna un vīna dzeršanu” izdod otrā izdevumā un nolemj drukāt labākos priekšlasījumus no jautājumu vakariem ar kopīgu nosaukumu „Priekšlasījumu vakari”. Iznāk „Priekšlasījumu vakari. I Vakars”, kurā publicēts F. Veinberga sacerējums „Kāds ir atturības biedrību mērķis”

Gada laikā tiek sarīkotas tikai 4 balles, kas biedrībai daudz līdzekļu neienes. Turpinās jautājumu vakaru organizēšana, kuru skaits pieaug – gada laikā jau 27 vakari ar apmeklējumu no 72 līdz pat 286 apmeklētājiem.

Nevēloties iesaistīties biedrības ķildās un intrigās, biedrības Dāmu komiteja nolemj savu darbību beigt un daļa dāmu izstājas pavisam no biedrības.

1898. gadā atkal mainās biedrības priekšsēdis – par to kļūst A. Cemars. Jaunais biedrības komitejas sastāvs sāk aktīvi darboties, taču neprot savu darbību reāli novērtēt un saplānot, tāpēc labās ieceres nes gandrīz vai tikai zaudējumus. Gada beigās no Dāmu komitejas līdzekļiem, kas noguldīti tējnīcas atvēršanai, jāapmaksā pavisam citi biedrības maksājumi 250 rubļu apmērā, ko revidenti uzskata par nelikumību un naudas šķērdēšanu. Biedru pilnsapulcē komitejas darbs tomēr tiek apstiprināts. Biedrības telpas atrodas Romanova ielā 27, bet biedru skaits sarucis līdz 19 atbalstītājiem.

Tiek sarīkotas 2 teātra izrādes Uļejā (viena no tām Ā. Alunāna „Visi mani radi raud”), viens jautājumu vakars ar balli Nītaurē, jautājumu vakars ar balli Cēsīs, kā arī četri izbraukumi zaļumos un 3 balles pilsētā. Arī Rīgā notiek vairāki jautājumu vakari.

Atkal atsāk darbību koris, šoreiz - P. Komisara vadībā.

Tiek izdots izdevums „Priekšlasījumu vakari. II. vakars.”, kurā publicēts sacerējums „Par atpūtas brīžu izdaiļošanu”.

1899. gadā biedrības dzīvē atkal pārmaiņas, par biedrības vadoni ievēl Jūliju Zieku. Biedru skaits – 32.

Tā kā iepriekšējā gada izrīkojumi ir nesuši gandrīz vai tikai zaudējumus jaunā komiteja izlemj nerīkot nekādus pasākumus. Par saviem līdzekļiem „Ausekļa” biedrs P. Pakalns sarīko 2 balles un 3 zaļumu svētkus, kā arī Pūpolu svētdienas koncertu Jēzus baznīcā (kopā ar A. Zeidmani un J. Zieku), kas atkal nes zaudējumus pasākumu organizētājiem.

Pakalna kungs no saviem līdzekļiem ilgāku laiku uztur arī biedrības kori, taču koristi, kas nav „Ausekļa” biedri, mēdz biedrību kompromitēt, lietojot alkoholu, tāpēc šajā gadā kori atlaiž.

1899. gadā tiek sarīkoti tikai 11 jautājumu vakari, kuros apmeklētāju skaits svārstās starp 45 un 150 apmeklētājiem.

Biedri Fr. Mierkalns un A. Rebāns Pēterburgā „iekustina” jautājumu par godalgas izsolīšanu teātra lugai uz „Ausekļa” 10 gadu pastāvēšanas svētkiem, kuri tiks atzīmēti 1901. gadā, katrs ziedojot pa 50 rubļiem. Biedrības komiteja nolemj, ka kopējā godalgas summa varētu būt 250 rubļu, ar noteikumu, ka iztrūkstošos naudas līdzekļus izdotos savākt kā biedrības biedru un labvēļu ziedojumus. Diemžēl lugu konkursa noslēgums īsti neizdodas, jo pietrūkst gan naudas līdzekļu, gan lugu, kas pilnībā atbilstu konkursa nolikumam.

Šajā lugu konkursā piedalās arī Rainis ar savu lugu „Pusideālists”, kas vēl īsti nav izstrādāta un noslīpēta.

1900. gadā neviens vairs negrib uzņemties biedrības priekšnieka amatu. Beidzot to apņemas pildīt A. Zeidmans un biedrības telpas pārvieto savā dzīvoklī – Tērbatas ielā 7, telpas biedrībai dodams par brīvu.

Biedrības „Auseklis” dzīvē aktīvi iesaistās advokāts Gustavs Ķempels, kas iejūsmina biedrus ar jaunām idejām. Biedrībā sāk darboties J. Asars. Otrdienu jautājumu vakariem tiek noīrēta Vērmaņa dārza Minerālūdeņu iestādes zāle, kas atrodas gan izdevīgākā vietā, gan vairāk atbilst atturības ideju popularizēšanai nekā iepriekš izmantotā Karlevica zāle, kuras paspārnē darbojas arī reibinošu dzērienu bufete.

Tiek sarīkoti vairāki jautājumu vakari, kuru vidējais apmeklētāju skaits svārstās ap 150 cilvēkiem.